Vairāk nekā 60 kori un ap pusotru tūkstoti dalībnieku – tik plaši Ērgļu pusē aizvadīts XVI koru saiets “Meņģeļos”. Šogad tas veltīts Jurjānu Andreja 170. gadskārtai.
Ērgļu pusē Brāļu Jurjānu dzimtajās mājās “Meņģeļos” sabraukuši kori no visas Latvijas. Skan balsis, orķestri, un jau pirmajās taktīs jūtams – šis nav tikai koncerts, bet ilgi gaidīta tikšanās.
Kristīne, Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktā kora “Lašu koris” dziedātāja: “Es izbaudu šo mirkli, kas ir katra latvieša lepnums, gods piedalīties šādos svētkos. Latviešu dzīvesziņas pamati – ka tu esi viens no tūkstoša vai tūkstošiem. Tā sajūta ir dievīga.”
Arvis Jasevičs, Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktā kora “Lašu koris” dziedātājs: “Mēs varam satikties visi kopā, uzstāties, mēs savā starpā te daudzi esam pazīstami.”
“Mēs paši no mazas pilsētas, arī koris tāds neliels,” piebilst Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktā kora “Lašu koris” dziedātājs Ainārs Jasevičs.
“Mēs ar ģimeni dziedam. Tēvs, māte un mēs – trīs bērni. Praktiski paaudzēs, jau vectēvs un tētis dziedāja,” abi stāsta.
Savukārt Reinis Rudzāts, Praulienas pagasta jauktā kora dziedātājs atklāj: “Es te nāku tāpēc, ka man te patīk, tieši to personīgo sajūtu dēļ. Bet tad, kad daudzas tās ļoti personīgās sajūtas un jušanas savijās kopā tajā kopkorī gan melodiski, gan garīgi, tad tas jau ir tas foršākais. Šeit jau arī daba ļoti palīdz tam visam.”
Šogad saiets veltīts Jurjānu Andreja 170. gadskārtai. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu profesionālās mūzikas veidotājiem, viens no kordziedāšanas tradīcijas pamatlicējiem. Dienu dalībnieki sāka ar piemiņas brīdi Blaumaņu kapos pie brāļu Jurjānu vecāku atdusas vietas, kam sekoja kopkoru koncerts “Dziesmās līgo Latvija”.
Ārijs Šķepasts, Madonas apriņķa virsdiriģents: “Tas ir vienkārši kolosāli, ka mēs kā latvieši, kā latviešu tauta esam sanākuši kopā, mēs svinam, mēs godinām. Un šoreiz, tāpat kā citās reizēs, mēs centrā liekam Andreju Jurjānu. Protams, mēs pieminām arī viņa brāļus un visu dzimtu. Šeit, tieši “Meņģeļu” mājās, tikās gan Jurjānu Andrejs, gan Auseklis, tobrīd vēl topošais dzejnieks. Auseklis, Jurjāns un Vītols ir praktiski tie trīs lielumi, kas ir aizsākuši mūsu patību, mūsu latvietību.”
Pirmo reizi kori te pulcējās 1996. gadā. Trīsdesmit gadu laikā saiets izaudzis par nozīmīgu koru tikšanos starp Dziesmu svētkiem. Šogad tas pulcē ap 60 koru un pusotru tūkstoti dalībnieku.
Mārtiņš Egliens, aktieris, pasākuma vadītājs: “Labi, ka mēs dziedam ne tikai Dziesmusvētkos. Man šķiet, mēs caur dziesmu kā latvieši spējam eksistēt. Un tas, ka ir šādas kopā sanākšanas un kopā dziedāšanas, tas tikai pierāda to, cik mēs esam stipri, un mēs vienmēr aizejam no šejienes stiprāki, nekā mēs atnākam.”
Lauris Goss, LNKC Koru un vokālo ansambļu eksperts: “Šī kopā dziedāšana, tai ir pilnīgi cits spēks, emocijas, nekā tam ikdienas darbam. Tā ir iespēja daudziem iesākt sezonu ar skanīgām dziesmām. Tas ir tāds pirmais lielais solis ceļā uz 2028. gada Dziesmusvētkiem.”
Uz vienas skatuves kāpj ne tikai kori, bet arī Madonas pūtēju orķestris, jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis” un Ērgļu dejotāji.
Kaiva Bukovska, Ērgļu saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Rūdolfs” dejotāja: “Tā ir tāda brīnišķīga vēsturiskās kultūras saglabāšanas vieta, veids, kopā būšana, kad mēs atkal šos savus dižgarus varam celt un godā turēt.”
Ināra Cakule, pasākuma organizatore: “Šī diena bija piepildīta. No augšas Gars stāvēja mums līdzi. Manuprāt, dziedātāji jutās omulīgi šajā brīnišķīgajā sētā. Daba, cilvēku emocijas, dziesmas, kuras pašiem patīk dziedāt. Nu, tāds ļoti labs enerģijas strāvojums ar dvēseli iekšā. Tā ir tāda sajūta, ka tas nav tāpat vien, bet ar dziļumu iekšā.”