Olaines vēstures un mākslas muzejā no 8. jūlija apskatāma izstāde “Pētījums par tamborējumiem”. Tās autore ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pētniece, vēstures doktore Aija Jansone, kura stāsta, ka tamborēšana neesot vienkārši rokdarbi, bet gan māksla.
Atšķirībā no tautasdziesmām vai zeķu un cimdu rakstiem, pēc tamborējuma nevarot pateikt, kurā novadā tas tapis.
“Etnogrāfisko vai novadu specifiku jūs neatradīsiet, jo tā māksla ir nākusi no Eiropas, un mēs esam viena lielās Eiropas kultūras sastāvdaļa. No tā mēs arī mācījāmies, un tādus pašus rakstus kā tamborējam mēs, tamborē arī mūsu kaimiņi igauņi, lietuvieši un arī skandināvi,” skaidro Aija Jansone.
Izstādē aplūkojami darbi gan no Aijas Jansones privātkolekcijas, gan Olaines vēstures un mākslas muzeja krājumā esošie tamborējumi – dažnedažādas galda sedziņas, dvieļi, kuros vienlaikus izmantota gan aušana, gan izšūšana, gan tamborēšana. Aija Jansone stāsta, ka šādi dvieļi bijuši goda dvieļi un ikdienā tikuši maz lietoti, kas arī esot iemesls, kāpēc tie līdz mūsdienām saglabājušies.
Aija Jansone: “Tamborējumi, kas šeit izstādīti, nāk vismaz no divdesmitā gadsimta sākuma. Varbūt trīsdesmitie, četrdesmitie gadi vēl ir.”
Tamborējumus tolaik plaši izmantoja telpu tekstiliju rotāšanai. Arī iekārtojot krāšņo izstādi, izstāžu zāle sadalīta it kā vairākās telpās, lai radītu noskaņu, kāda varēja rasties tā laika mājās. Līdztekus īstiem tamborējumiem uz planšetēm apskatāmi arī dažādi rakstu paraugi jeb rakstraudži.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pētniece, vēstures doktore Aija Jansone stāsta, ka mērķis esot parādīt, cik interesanta, bet vienlaikus sarežģīta ir tamborēšana: “Lai izstādes apmeklētājs redzētu, ka tas nav tik vienkārši, ka tas ir diezgan sarežģīti un ka tā tiešām ir māksla.”
Mūsdienās tamborējumi savu popularitāti lielā mērā ir zaudējuši, tomēr, kā uzsver Jansone, tie nav izzuduši, vien mainījies stils un pielietojums.
“Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja tirdziņos ir daudz tamborējumu. Tamborē varbūt ne dvieļu galus, bet lietišķās mākslas studijas arī to dara. Tagad ir tendence tamborēt apģērbu, vairāk spēlēt ar krāsām un dizainu. Varbūt ar vienkāršākiem tehniskiem paņēmieniem, bet tamborē, un ir ļoti krāsaini, skaisti, radoši darbi,” saka Aija Jansone.
Aija Jansone stāsta, ka, pētot tamborēšanas mākslu, devusies ekspedīcijās pa visu Latviju. Savus pētījumus viņa apkopojusi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izdotajā grāmatā “Tamborēšanas māksla Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā”, kas savus atvēršanas svētkus piedzīvojusi jūnija sākumā.
Izstāde Olaines vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 31. jūlijam. Plānots, ka pēc tam līdzīga izstāde būs apskatāma Puikules muižā un Daugavpilī.