Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaugusi vienas no postošākajām invazīvajām gliemežu sugām – Spānijas kailgliemeža – izplatība. Šis gliemezis ne tikai apēd gandrīz visu, kas aug dārzā vai siltumnīcā, bet arī apdraud bioloģisko daudzveidību, izkonkurējot vietējās sugas un pārnēsājot slimību ierosinātājus. Kaitēklis rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Spānijas kailgliemezis ir labi pielāgojies Latvijas klimatam un īpaši vairojas mitrās, siltās vasarās. Katrs eksemplārs sezonā izdēj ļoti daudz olu, un visaktīvākais vairošanās laiks ir no jūlija līdz septembrim – tieši tagad ir brīdis, kad apkarošanas pasākumi var būt visefektīvākie.
“Ir dati, ka no viena eksemplāra var būt no 500 līdz 600 pēcnācējiem. Tas ir ļoti kosmisks ātrums, kādā tie savairojas. Tāpēc katrs pacelts un iznīcināts kailgliemezis ir nozīmīgs. Nedrīkst uz tiem kāpt virsū, īpaši tagad, vasaras otrajā pusē, jo tajos iekšā ir oliņas, kuras tā var izplatīt tālāk, pārnesot uz plašākām teritorijām ar kurpju zolēm,” skaidro Limbažu novada vides inženiere Iveta Umule.
Kailgliemeži Limbažu novadā konstatēti gan pilsētās, gan piejūras un upju mitrajās teritorijās, gan mazdārziņos. Situācija šovasar kļuvusi tik nopietna, ka atsevišķās vietās gliemeži veido biezas, kustīgas masas, kas pārvietojas pa ietvēm un dārzu celiņiem.
“Limbažu novadā šobrīd vēl apzinām, kur tieši atrodas gliemeži, taču tie jau ir izplatījušies gan Limbažu pilsētā, gan Staicelē, gan Alojā, gan Salacgrīvā, Ainažos un citās lielākajās apdzīvotajās vietās. Ļoti daudz to ir arī mazdārziņos – piemēram, Vārzas, Zvejniekciems, lejā, dienvidos. Arī pie Limbažiem esošajā Dārziņu ciemā jau vairākus gadus notiek cīņa ar šiem kaitēkļiem. No šī gada situācija ir tāda, ka kailgliemeži ir konstatēti arī pašos Limbažos, tādēļ tiek domāts, kā efektīvāk ar tiem cīnīties. Joprojām tiek gaidītas iedzīvotāju ziņas par novērotajiem gliemežiem. Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā ir iespējams reģistrēt savu novērojumu par kailgliemežiem – tas ir ļoti svarīgi, jo, piemēram, Alojas apvienības pārvaldes teritorijā šobrīd nav neviena atzīmēta punkta. It kā gliemežu tur nebūtu, taču zināms, ka tie tur ir,” piebilst Iveta Umule.
Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, Limbažu novada Salacgrīvas apvienības pārvalde publiskajās teritorijās uzsāk eksperimentu, izmantojot granulas “Ferramol”, kuru aktīvā viela – dzelzs fosfāts – ir videi nekaitīga, taču iedarbojas uz kailgliemežiem. Tikmēr iedzīvotājiem pašiem tiek ieteikts turpināt regulāru savākšanu un citu profilaktisko pasākumu veikšanu.
“Mēs gribētu aicināt, lai iedzīvotāji paši apskata savas teritorijas un pēc iespējas vairāk lasa šos gliemežus. Tā ir ļoti laba un pārbaudīta metode – ja tos regulāri nolasa, gliemežu kļūst mazāk. To visefektīvāk darīt aktīvajos periodos – agri no rīta, vēlu vakarā vai tūlīt pēc lietus, kad tie sāk līst ārā. Tā ir metode, ko mēs ļoti aicinātu iedzīvotājus izmantot,” saka Salacgrīvas apvienības pārvaldes ainavu arhitekte Zanda Riekstiņa.
Salacgrīvas iedzīvotāja Iveta Vāciete savus vakarus un rītus nereti pavada ar spaini rokās – cīnoties ar kaitēkli, kas no dārza lapām un zemenēm neatstāj gandrīz neko.
“Tas ir vakara un šī rīta lasījums, bet tas ir ļoti maz. Tie masveidā parādījās apmēram divas nedēļas pirms Jāņiem. Nedēļu pēc Jāņiem dienā savācās kādi divi līdz trīs litri – bija ļoti daudz. Sākumā tie bija maziņi, bet tagad jau ir lieli, resni, nepatīkami,” stāsta sieviete.
Viņa uzskata, ka vajadzīga arī centralizēta savākšanas iespēja: “Es domāju, ka vajadzētu Salacgrīvā vienu konteineru. Es dzirdēju, ka citās pašvaldībās tādus izvieto. Salasa maisiņos. Man jau ar tā komposta kaudze ir pilna. Es viņus savācu, apleju ar verdošu ūdeni, lai tie nobeigtos, un tad lieku komposta kaudzē, pārsedzot ar nopļauto zāli. Bet, protams, karsts laiciņš, tomēr ož.”
“Mēs tagad vienkārši eksperimentēsim. Vai no tām granulām ir kāda jēga, nav skaidrs. Tāpēc varam aicināt arī iedzīvotājus iesaistīties ar visām iespējamām metodēm – sākot ar lasīšanu un beidzot ar savas teritorijas norobežošanu. Droši vien jums jau ir stāstīts, kā tas ir, ja kaimiņš neko ap savu teritoriju nedara – no kaimiņa teritorijas tie nonāk manā pļaviņā. Tad ir iespēja veidot joslas, piemēram, no smiltīm, pelniem, zāģu skaidām vai mulčas, lai gliemežiem būtu grūtāk pārvietoties,” norāda Limbažu novada Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde.
Viņš uzsver, ka ar atsevišķiem iedzīvotāju un pašvaldības centieniem vien nepietiks – nepieciešama valsts mēroga rīcības programma un atbalsts: “Mēs, protams, gribētu sagaidīt arī no valsts kādu stratēģiju un atbalstu cilvēkiem. Šobrīd runājam par to, ka mūsu kailgliemeži nav iekļauti invazīvo sugu sarakstā. Mēs arī nosūtījām Dabas aizsardzības pārvaldei vēstuli ar jautājumu, vai šo sugu vajadzētu iekļaut sarakstā. Tajā pašā laikā mums ir arī bažas – mēs jau esam lieli meistari sodīšanā. Ja Spānijas kailgliemežus iekļaus invazīvo sugu sarakstā, tad sāksies dažādas juridiskās sankcijas un varēs sodīt īpašniekus, kuru teritorijā šie gliemeži konstatēti. Mēs tomēr gribētu sagaidīt drīzāk atbalstu.”
Eksperti atgādina – Spānijas kailgliemežu pilnīga iznīcināšana nav iespējama, taču, rīkojoties regulāri un savlaicīgi, to izplatību var būtiski ierobežot. Svarīgi ir ne tikai savākt redzamos eksemplārus, bet arī iznīcināt olas, kopt teritoriju un izmantot drošus, videi nekaitīgus preparātus. Tikai kopīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts rīcība var mazināt šī kaitēkļa radītos postījumus