Pēdējos gados puķumīļi jo īpaši iecienījuši lizantes jeb eustomas un steidz tās audzēt arī savā dārzā. Vai tas allaž izdodas veiksmīgi? Nē, jo nereti lizantes iznīkst vai arī nemaz neuzzied. Tāpēc devos uz Stāmerienu pie Jolantas Apsītes, kuras dārzā jau sesto gadu lizantēm ierādīta īpaša vieta, un viņas padomi lieti noderēs ikvienam, kurš lems par šīs graciozās puķes audzēšanu arī savā dārzā vai siltumnīcā.
“Sākotnēji tas bija izaicinājums, bet nu jau padodas labi,” tā par lizanti jeb eustomu teic “Bērzemnieku” saimniece, kuras dārzā līdzās simtiem citu dažādu puķu šķirņu īpaša vieta ierādīta arī lizantēm. Kādēļ īpaša? Tās sadēstītas puķu kastēs, kam pārvilkts zvejniektīklam līdzīgs siets, ar lielām acīm, tā nodrošinot katram augam savu kvadrātiņu.
“Tām jābūt vismaz 10-15cm attālumā vienai no otras, lai nav saspīlējuma savā starpā, lai neveidojas puves. Citiem varbūt ir citas uzpariktes, man šādi,” rādot sietu, stāsta Jolanta.
“Svarīgi ik pa laikam pacelt uz augšu, tad lizantes augs taisnas un garas. Garākās man ir izaugušas 1,50 m garumā. Zinu, ka citi liek armatūras, bet armatūra var vējainā laikā sapostīt kātus,” atzīst Jolanta.
Lai ziedi augtu veseli un ziedētu koši, Jolanta iesaka stādīšanas vietu mainīt: “Augšanas vieta ir jāmaina ik pēc četriem gadiem. Ja ir kaut kādas puves vai slimība, tās paliek kūdrā iekšā un nākamajā gadā jaunās lizantes var saslimt,” stāsta puķu audzētāja, sarunas laikā arī savā dārzā atrodot vīst sākušu stādu, un nekavējoties to izrauj.
Tā jādara, jo žēlot neesot vērts, tāpat neaugs. Savukārt, lai lizantes būtu kuplākas un labāk zarotos, kā arī veidotu vairāk ziedu, tās var galotņot, centrālo dzinumu nogriežot virs trešā vai ceturtā lapu pāra.
“Tad no visiem sāniņiem nāk ārā pazarītes, to labi var redzēt zemajām, podu lizantēm, kurām jau ģenētiski veidojas šie atzari,” stāsta Jolanta, piebilstot, ka pati gan to nedarot – lai garāki kāti un ātrāk uzzied. Tiesa, lizantes aug lēni, un, lai tās uzziedētu jūlijā vai augustā, sēklas sēj ļoti agri – jau janvārī.
“Sēklas, neapberot ar substrātu, vien piespiežot, sēj agri, jau janvārī. Apsedz ar stiklu vai tamlīdzīgi un nodrošina temperatūru ap 22 grādiem, mitrumu. Arī gaisma jānodrošina, lai neizstīdzē, tādēļ jāizmanto lampa,” par sēšanas noteikumiem stāsta puķu audzētāja.
“Sākumā augs ir maziņš, par to nav jāuztraucas, tas veido pamatīgu sakņu sistēmu. Piķē divreiz. Kad stādi paaugušies un salnas nav gaidāmas, izstāda siltumnīcā vai laukā. Tas varētu būt maijs, ātrāk gan nevajadzētu,” spriež dārzniece.
“Svarīgi, lai augsne nav skāba, un pēc iestādīšanas uzreiz nemēslot. Lai paiet dienas 10 līdz 14,” iesaka Jolanta.
Kā zināms, tiem, kuriem nav pacietības vai iespēju lizantes izaudzēt no sēkliņas, izvēlas jaunstādus, un arī šeit pāris ieteikumi no Jolantas: “Reizēm stādiņi atnāk agri, aprīlī, kad pie mums vēl auksts, tad es parasti sastādu mazos podiņos un siltumnīcā vai ārā kastēs, kad paliek siltāk. Tāpat svarīgi novērtēt sakņu sistēmu, vai tā nav satinusies. Būtu svarīgi to uzmanīgi izspaidīt, protams, netraumējot sakni, jo, ja iestādīs ar visu kamolu, stāds nīkuļos, sakņu sistēma tālāk neaizies,” iesaka Jolanta.
Līdz ar kastēs augošajām, garajām lizantēm Jolanta audzē arī podu lizantes, un, mums ciemojoties, tās pārstāda lielākā podā, zemē iestrādājot lēni šķīstošo mēslojumu, kas palīdzēs veidot gan lapas, gan nodrošinās visu nepieciešamo ziedēšanai. Kā uzsver Jolanta, nopērkami mēslojumi ar gan trīs, gan sešus mēnešus ilgu iedarbību. Savukārt, laistot lizantes, jāraugās, lai ūdens netiek uz lapām un nesakrājas lapu žāklītēs. Tas var izraisīt puvi. Tādēļ siltumnīcā viņa iesaka ierīkot laistāmo sistēmu.
“Nedrīkst lizantes laistīt no augšas kā gurķus, nekas labs tur nesanāks,” uzsver dārzniece.
Izrādot savu ziedošo bagātību, Jolanta atzīst, ka labprātāk viņa audzē tās puķes, kuras ilgi stāv vāzē. Lefkojas, studentu neļķes, lauvmutītes un arī kaprīzās, bet cēlās lizantes – tās vāzē stāvot pat trīs nedēļas. Tiesa, nogrieztos ziedus nedrīkst turēt caurvējā. Pašai dārzniecei reiz gadījies sagriezt veselu klēpi šo skaisto un graciozo ziedu, kas visi kļuvuši ļengani, jo uz brīdi atstāti caurvējā.
“Tas tāpat kā rozēm,” noteic Jolanta, “nav viegli lizantes izaudzēt, lai vai ko citi saka,” teic “Bērzemnieku” saimniece.
“Nav viegli, bet tāpat gadu no gada to daru, nu jau sesto gadu,” smaida rosīgā Stāmerienas dārzniece. Un kā gan nesmaidīs, ja floristu un puķu mīļu tik iecienītās lizantes viņas mājās aug un koši zied ne vien siltumnīcā, kā ierasts, bet arī laukā, puķu kastēs.