Rudentiņš, bagāts vīrs šogad sarūpējis dāsnu ābolu ražu. Kā to vislabāk saglabāt un kuras šķirnes vislabākās sulām, sukādēm vai ievārījumiem, taujājām Dārzkopības institūta pētniekiem.
Dārzkopības institūta dārzā zari no ābolu smaguma teju vai noliekušies. Ražīgas šoruden bijušas visu šķirņu ābeles, arī tās, kuras biežāk saucam par dekoratīvajām.
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis skaidro: “Tie ir vairāk paredzēti ne tādam deserta lietojumam, bet pārstrādei, ābolu sidra gatavošanai, kam šo konkrēto varētu izmantot. Vēl dekorativitāte ir tāpēc, ka kolonveida forma, un ziedēšanas laikā ziedu krāsas ir atšķirīgas, un augļi, protams, krāsojas.”
Kā skaidro Rubauskis, vasaras āboli jau esot novākti: “Šobrīd vāc tos, kas ir glabājamie āboli. Populārākā no tām ir visiem zināmais “Auksis”, tam šobrīd ir īstais vākšanas laiks. Arī mūsu kraupjizturīgā šķirne “Gita”, tāpat “Dace”, kas daudziem patīk, jo ražo katru gadu. Šīm šķirnēm tagad ir vākšanas laiks, un tad aizvien vēlāk un ilgāk glabājamās.”
Pētnieks gan atgādina, ka glabāšanai nebūs derīgi zemē nokritušie āboli, kā arī tie, kuriem redzami dažādi bojājumi vai slimības pazīmes: “Konkrēti, ja skatāmies uz šo ābeli, tai vākšanas laiks vēl nav pienācis, un to, kas ir zemē, visticamāk, ka kāds jau ir ēdis. Ābele nomet nost tos, kas jau ir bojājušies, un pēc tam sapūs. Viņa laicīgi met tos nost. Priekšlaicīgi parasti nobirst tārpainie āboli.”
Institūta glabātavā valda krūmcidoniju spēcīgais aromāts, bet turpat līdzās rindojas konteineri ar dažādu krāsu āboliem, bet ne jau visus svaigus vien var apēst. Veidi, kā izmantot bagātīgo ābolu ražu, ir visai dažādi, tomēr katrai šķirnei ir savs piemērotākais pārstrādes veids.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa: “Es tikko mājās izspiedu “Rīgas rožu” sulu, un ir fantastiska sula, ļoti, ļoti garšīga. Protams, ka sulai vienmēr būs jāņem tās šķirnes, kuras ir sulīgas. Sulas iznākumam kā minimums jābūt 50-60%, citādi nav vērts šķirni izmantot sulai.”
Jāpiebilst, ka nedrīkst nokavēt sulas ieguvi, kas ir tad, kad ābolu šķirne ir vislabākajā gatavības pakāpē, augļi kļuvuši aromātiski un nepārgatavojušies. Vairumam šķirņu piemērotākais laiks ir oktobra otrā puse līdz novembra beigām. Savukārt pēc struktūras biezākie āboli izmantojami konservēšanai, ievārījumiem.
Dalija Segliņa: “Tādi biezi, piemēram, tie paši “Sīpoliņi”, “ Zarja Alatau”, mēs noteikti taisīsim biezenī. Krāsa skaista un arī tas biezumiņš, un, protams, arī nedaudz pektīna iekšā, kas ļaus tam biezenītim saželēt. Klasika “Antonovka” ar brūklenēm, vai šodien ir arī citas alternatīvas? Tā klasika gan joprojām tiek saglabāta, jo mums vēl pagaidām nav izdevies “Antonovkas” aromātvielas dabūt kādā citā šķirnē, bet tas nenozīmē, ka nevar izmantot citas šķirnes.”
Kā skaidro Dalija Segliņa, nedaudz citādāks ievārījums sanāks, bet var izmantot arī, piemēram, to pašu “Bogatir”: “Tur tā niansīte droši vien ir divās lietās – viens ir tas aromāts, un otra ir konsistence, lai ābolītis būtu tāds biezs, ar savu specifisku garšiņu. Tādas ir arī vairākas jaunākas šķirnes. Patiesībā mēs uz tām jaunajām šķirnēm, kā “Dace”, “Gita”, “ Edīte” un daudzas citas, vēl neesam veikuši tādus pētījumus, bet mums ir plānā mazliet pārbaudīt, kā šī šķirne uzvedas žāvējot, ievārījumā, vai arī kā smaržo sula.”