Salīdzinot datus ar iepriekšējiem gadiem, arvien lielāka grupa iedzīvotāju ikdienā neierobežo cukura patēriņu, secināts “Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījumā.
Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju atklājuši, maltītēs cukura patēriņu neierobežo, bet tikai 38% cenšas samazināt pievienotā cukura uzņemšanu.
Aptaujā par cukuru lietošanas paradumiem arī atklāts, ka gandrīz puse sieviešu seko līdzi savam cukura patēriņam, bet vīriešu vidū to dara vien 30%.
Tāpat arī iegūtie dati liecina, ka cukura patēriņa ierobežošana ir saistīta ar respondentu izglītības līmeni. To dara 36% ar vidējo izglītību un gandrīz puse jeb 49% aptaujāto ar augstāko izglītību. Turpretī vien mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ar pamatizglītību cenšas ierobežot saldumu lietošanu uzturā. “Apotheka” farmaceita asistente Agnese Jursa: “Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pusaudžu gados plašāk būtu jāinformē par cukuru patēriņa negatīvo ietekmi uz vispārējo veselību un tā sekām, kas var būt ilgtermiņā. Pārmērīgi lietojot cukuru, varam iedzīvoties otrā tipa cukura diabētā, noteikti aptaukošanās, vecināt dažādas sirdslimības, zobu kariesā, hronisku iekaisuma slimšanās, populārajā vēdera pūšanās, kā arī cukurs ir viens no aknes veidošanās cēloņiem. Var iedzīvoties miega traucājumos, nomāktībā, enerģies trūkumā, tai pašā depresijā.”
Arī ReTV uzrunāto iedzīvotāju vidū ir, kuri cukura patēriņu cenšas ierobežot, gan arī tādi, kuri par to ikdienā neaizdomājas.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju veselības pašvērtējumu un dzīvesveida tendences. Sadarbībā ar SKDS tas tiek veikts jau astoņus gadus. Farmaceita asistente piebilst, šajā aptaujā dati ar katru gadu paliek arvien sliktāki, kas nozīmē, ka iedzīvotāji kopumā arvien vairāk pakļauj sevi slimību riskiem.
