Lai pilnveidotu Latvijas augšņu karti, daudzviet Latvijā sākta paraugu rakšana un ievākšana. Rezultāts – jauna, daudz precīzāka un arī starptautiski derīga karte, kas iezīmē, kādas Latvijā ir augsnes un kur. Kā tas notiek praktiski?

“Esam atrakuši, tagad mūsu uzdevums ir aprakstīt pēc noteiktas formas, tos reljefus, tā joprojām, kā arī paņemt paraugus ķīmiskām analīzēm. Un jāveido datu bāze, kur tā vēsture ir kopā ar mūsdienām,” saka Valdis Kārkliņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes augsnes zinātnes profesors.

Informācija par augsni – tās sastāvu; kādas tajā ir ķīmiskās vielas, kāda ir mālainība, kādas ir vai vairs nav organiskās vielas konkrētās vietās – šī informācija Latvijā ir novecojusi. “Tas mūsu uzdevums ir tajos 83. gada taisītajos dziļrakumos, kuru apraksti joprojām ir saglabājušies, atkal pārbaudīt, kas ir noticis pa šo laika posmu. Tie ir praktiski 40 gadi,” saka Valdis Kārkliņš.

Šis ir tikai pirmais posms, kurā jāveic dziļrakumi, jāanalizē un jāapraksta atsegtā augsne.  “Ja mums Latvijā ir nepieciešams nodrošināt informāciju starptautiskā apritē, tad varam teikt, ka šo informāciju šobrīd nevaram nodrošināt,” atzīst Raimonds Kasparinskis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, pētnieks.

Šobrīd eksperti, pētot atsegumus, izmanto starptautiski derīgas metodes un pierakstu, piemēram, veidlapās norādot ievāktā parauga krāsas toni. “Tad, kad mēs to augsni aprakstām, mēs ar to diezgan apejamies, nu, tā nežēlīgi. Mēs laužam ārā šos te fragmentus un skatāmies, kas tajā augsnē ir, cik tur ir poras, cik tur ir saknītes. Tāpēc man tas nazis ir domāts,” stāsta Valdis Kārkliņš.

“Izdalām šos te augsnes horizontus, ievācam augšņu paraugus no katra parauga, un tālāk šie te paraugi tiek nogādāti laboratorijā, Rīgā, Latvijas Universitātes dabas mājā, kur veicam augsnes apstrādi un ķīmisko elementu analizēšanu,” saka Raimonds Kasparinskis.

Un ne tikai laboratorijā, arī dziļrakumu vietā iespējams jau daļu lietderīgas informācijas par augsni uzzināt, piemēram, kaļķakmens klātbūtni. Topošā digitālā augšņu karte būs ieguvums lauksaimniekiem, noderēs zemes vērtības noteikšanai, inženiertehnisko jautājumu risināšanai, lauku pārvaldības plānu izstrādei, meliorāciju un drenāžu ierīkošanai, kā arī augsnes degradācijas procesu pētniecībai. 

Šobrīd rakšanas darbi noris Taurenē, Cēsu novadā, kur iezīmējas aina par zemi augstienēs. Nākamgad darbi noritēs arī līdzenumos Jelgavas pusē. Tikmēr gan – faktus par augsnes sastāvu zinām vien no vairāk nekā 30 gadus senas kartes. Līdz pilnveidotajai digitālai datu bāzei vēl tāls ceļš.