Vasara pamazām tuvojas izskaņai un tālredzīgākie sāk domāt par to, lai ziemā būtu silti. Tā Pastendes rokdarbnieces nolēmušas pašas krāsot dziju un to dara ar dabiskiem materiāliem. Viena no vērtīgākajām izejvielām – 2018. gadā Pastendes centrā vēja lauztā ozola miza. Un no improvizētajā laboratorijā krāsotās dzijas tiks adītas zeķes, cimdi, jakas un vēl, un vēl.

Zaļā pļavā, Stendes upes krastā, uz dzīvas uguns rokdarbnieces nodarbojas ar buršanu, vismaz tā saka viņas pašas. Bet patiesībā, viņas eksperimentē ar dažādiem augiem un kā tie spēj nokrāsot baltu dziju. Un skats šeit tiešām kā improvizētā laboratorijā – ir izejmateriāli, reaģenti, vārīšanas, maisīšanas un žāvēšanas procesi. Darbs nav viegls, ir laikietilpīgs, bet rezultāts neprognozējams. Un tieši tas esot tik aizraujoši.

Zirgskābenes, asinszāle, cūku pupas, peoniju lapas, tā ir neliela daļa no augiem, ar kuriem dāmas eksperimentē. Bet pats vērtīgākais izejmateriāls ir ozola miza. Tas bijis sens ozols, kas audzis Pastendes centrā un pirms diviem gadiem Birutai Austrupai izdevies iegūt tā mizu, jo pēc vētras koks nolūzis.

Ne tikai šis ozols ir īpaša vērtība meistarklasē, bet arī iemesls, kāpēc rokdarbnieces vispār to dara. Nākamajā gadā Talsu novadniecei, rokdarbniecei Ilgai Madrei būs 100 gadu jubilejas izstāde. Savas dzīves laikā viņa sarakstījusi 9 grāmatas, pierakstījusi vairāk nekā 3000 dažādus rakstus un arī dzijas krāsošanas receptes.