Mēs esam pieraduši pie ikgadējām nedzeršanas kampaņām, kuras kā likums uzrodas tieši pirms Jāņu dienas. Apsveicama iniciatīva, lai gan bez visiem svētkiem un līgošanas ik dienas policijas statistikā vidēji desmit bēdu brāļi iekļūst melnajā sarakstā par uzkrāto promiļu limita pārsniegšanu. Taču cik efektīvas var būt šādas kampaņas?
Diez vai kāds garīgi vesels autobraucējs jau dažas dienas pirms vasaras saulgriežiem uzmundrina sevi ar domu, ka īsākajā šā gada naktī noteikti pamatīgi sadzeršos un tad došos izbraucienā ar auto. Izklausās absurdi.
Parasti visstulbākās idejas rodas jau tad, kad pāris promiles uzkrātas un prāts tā vien nesās uz varoņdarbiem. Un ir tik pat absurdi domāt, ka alkohola reibuma pārņemtais pie auto durvīm pēkšņi atcerēsies uz ceļmalas plakāta rakstīto! Tas būti tik amizanti, ja prāvi iedzēris kungs vai dāma iesēstos automobilī, ieslēgtu aizdedzi un tad to atkal izslēgtu, jo pirms dažām dienām taču TV ekrānā stāstīja, ka reibumā braukt nedrīkst!
Atliek vien trīs varianti droši un apzinīgi aizvadīt Līgu un Jāņu vārda dienas. Pirmais droši vien būs pats nepopulārākais – svinēt svētkus bez alkoholisko dzērienu lietošanas. Nenoliedzami veselīgākais veids, kā aizvadīt vasaras saulgriežus, taču tādas nu tās mūsu tradīcijas ir – bez miestiņa mučeles nekāds papardes zieds nemeklējas.
Otrais un racionālais variants visiem tiem, kas apzinās savu tieksmi vārīt ziepes jau pēc otrā alus kausa – pirms svinībām nodot atslēgas kādai uzticības personai, kura pat sāpīgas spīdzināšanas rezultātā atslēgas neatdos.
Un, visbeidzot, pastāv iespēja paļauties uz apkārtējo godaprātu un veselo saprātu cerot, ka neviens neļaus darīt muļķības un visiem zināmiem un nezināmiem paņēmieniem nepielaidīs pie auto, moto vai pat velosipēda stūres.
Lai nu kā, miestiņš un Līgo svētki mūsu kultūrā un apziņā ir neatņemama sastāvdaļa. Gluži tā pat kā ķimeņu siers un cepta gaļa, lai gan gaļa ir salīdzinoši svaigs jaunpienācējs vasaras saulgriežu svinību ēdienkartē. It īpaši, ja runājam par Kaukāza reģiona nacionālo šašliku.
Ko darīt un kā būt, ja svētki nosvinēti tradīciju ietvaros un rīta gaisma sagaidīta ar seju papardēs vai apdegušām gaļas oglītēm uz iesma pie ugunskura? Cik efektīgas ir “pieredzējušo” rekomendācijas par to, ka gana nopeldēties vēsā upē vai ezerā, izdzert lielo ūdens pudeli un pēc kārtīgas maltītes var droši doties ceļā?
Vēsa pelde, nenoliedzami nedaudz atsvaidzina, taču vieglā reibumā vai uz paģirām tā var izrādīties liktenīga. Vispirms jau šādos gadījumos pārvērtējam savas peldēt prasmes, savukārt nogurdināta sirds nebūt nebūs priecīga par šādu apstākļu kontrastu. Iespējams, labāk šādu ieceri atlikt uz labākiem laikiem un drošāku situāciju.
Liels ūdens daudzums palīdz attīrīt asinis no alkohola, taču jārēķinās ar to, ka alkohola koncentrācija ar ūdeni tiks tikai un vienīgi atšķaidīta. Tu vari liet 100 gramiem degvīna klāt ūdeni, cik vien vēlies – tie tik un tā paliks 100 grami degvīna. Tādēļ ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai organisms kopā ar uzņemto bezalkoholisko šķidrumu alkoholu no organisma izvadītu dabīgā ceļā.
Vēl kāda dzīves gudrība vēsta, ka labs palīgs pēc lustīgas ballītes varētu būt aptiekās brīvi nopērkamā aktīvā oglīte. Kāpēc gan nē, jo arī vienā putrā sajauktie Līgo svētku mielasta labumi nav nekāda svētā dāvana mūsu organismam. Mediķi gan iesaka netaupīt uz oglīšu rēķina un vienā reizē izmantot vismaz desmit vai pat divdesmit tabletes. Tomēr jāsaprot, ka arī oglīte nespēj neitralizēt alkohola klātbūtni asinīs un tātad arī izelpā. Atliek atkal jau pārbaudītais variants B – gaidīt, kamēr organisms pats attīrās.
Ne viens vien autobraucējs būs dzirdējis par lauku pirts “maģisko” spēku! Brīdis uz lāvas un promiles kā nebijušas. Patiesībā ar pirti pēcsvētku noskaņās varam sadarīt vien vēl lielākas ziepes gan savam organismam, gan dzīvei kopumā. Jāsāk ar to, ka pirts atūdeņo organismu, kas jau tā ir gana cietis no šīs procedūras alkohola ietekmē. Vispirms tas rada pārmērīgas slodzes sirdij un asinsvadu sistēmai, kas nereti beidzas ar slimnīcas apmeklējumu sirds aritmijas dēļ. Otrkārt organismam nepieciešams papildus šķidrums, lai izvadītu toksīnus un alkoholu, tādēļ pirts promiļu klātbūtni var tikai pagarināt.
Kurš latvietis gan nezina vienīgo un īsteno patiesību – dzērumu var tikai un vienīgi izgulēt! Patiesībā arī tas ir pilnīgi bezjēdzīgs pasākums alkohola izvadīšanai no organisma. Miegs var vienīgi palīdzēt mums pārciest nepatīkamās izjūtas, kuras parasti nomaina vētrainas uzdzīves prieku. Miegā neradīsies kārdinājums “uzlāpīties” un tādējādi iespējams sevi pasargāt no jaunas alkohola devas uzņemšanas. Starp citu, lāpīšanās kā metode ir vissliktākā ideja, jo tā parasti pāraug nekontrolējamā dzertiņā.
Dažādos avotos izskan daudz maz līdzīgs narkologu viedoklis – vienīgais līdzeklis, kas spēj izvadīt alkoholu no organisma ir laiks. Ne stunda, ne divas un pat ne piecas. Daudz laika! Vismaz diennakts, lai varētu justies pietiekami droši un sēsties pie stūres.
Labi nogulēta nakts vai diena, kā arī liels daudzums šķidruma nenoliedzami spēs uzlabot mūsu pašsajūtu. Taču ne viens, ne otrs nenozīmē alkometra rādījumu pa nullēm. Speciālisti uzskata, ka vienā stundā vidēji no organisma izvadās ap 0,15 promilēm alkohola. Tātad pat pieļaujamās 0,5 promiles izzudīs vien labi, ja pēc trīs vai četrām stundām. Ja svētku dienu garumā esam uzkrājuši trīs vai pat četras promiles, tad ņemam rokās kalkulatoru un rēķinām – grozies kā gribi, bet tās ir 24 stundas!
Un visbeidzot mūsdienās visiem svinētājiem ir lieliskas iespējas pa ceļam uz ugunskura vietu piestāt jebkurā degvielas uzpildes stacijā un iegādāties individuālo alkometru. Vai vienreiz lietojamos, vai tādu, kas kalpos arī vēl kapus svētkos, Ziemassvētkos un gadu mijā. Nu jau šīs ierīces ir gana precīzas un nenoliedzami ļaus izvairīties no iespējami lielām nepatikšanām!