Aprīlis ir mēnesis, kurā lepni varam svinēt pasaules spēcīgākās militārās aliances NATO 75. jubileju. Tieši pirms divdesmit gadiem Latvija izmantoja unikālu vēsturisko izdevību un nostājās blakus militārajā ierindā ar ASV, Lielbritāniju, Franciju un citām dalībvalstīm. Drošības dūres deficīts Latvijai ir viens no lielākajiem Ziemeļatlantijas aliancē. Objektīvu iemeslu dēļ - mums ir sauszemes robeža ar agresorvalsti Krieviju. Par Krievijas nemainīgo imperiālistisko diktatūru, par amerikāņu karavīriem Latvijā, par dronu koalīciju, vairākus līdz šim reti dzirdētus paziņojumus neplānotā intervijā ReTV Ādažos pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

 NATO 75. Fantastiski, ka esam NATO un tādā izaicinošā brīdī. Kā jūst svinat šo jubileju?

-Jā, tiešī tā, izaicinošā brīdī, kad Ukraina cīnās par savu brīvību, cīnās par mūsu brīvību. Es domāju tiešām šī NATO vienotība, mūsu atrašanās NATO aliancē ir ļoti svarīga, tā tiešām ir tā klints, uz kuras varam būvēt savu drošību. Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu pašu drošība, mūsu bruņotie spēki, gan NATO ir nepārtraukti jāattīstās, nepārtraukti jāstiprina savas spējas. Laiki ir trauksmaini, izaicinājumi netrūkst. Mums kaimiņos ir agresoru valsts, līdz ar to ir skaidrs, ka mūsu kopīgās spējas gan NATO aliances ietvaros šī kopīgā dūre, gan mūsu pašu dūre ir jāstiprina pastāvīgi.

Mēs redzam, ka šeit Latvijā pašlaik ir divpadsmit valstis pārstāvētas, kas mums būtu jādara, lai tev būtu vairāk valstu, vairāk karavīru, vairāk tehnikas? Jums kā aizsardzības ministram, mums kā iedzīvotājiem, visai valstij kopā?

-Tieši tā, tā mums ir kā kopēja atbildība un mana kā aizsardzības ministra, lai šeit būtu bruņotie spēki no mūsu sabiedrotajiem pārstāvēti, lai mēs ietu veiksmīgi, atbildīgi uz brigādes lielumu, lai šeit būtu papildus spēki. Par to ir paziņojuši, piemēram, zviedri, kas ir iestājušies [NATO]. Tā kā skaidrs, ka mums ir permanenti jāpārliecina savi sabiedrotie, cik svarīgi ir kopīgi aizstāvēt Latvijas robežu, kas ir arī NATO ārējā robeža. Lai katrs NATO centimetrs būtu nosargāts. To, protams, gan NATO karavīri, gan bruņutehnika tā, kas ir jāved iekšā, kas arī notiek. Tā kā daudz kas ir izdarīts, bet vēlreiz - var turpināt darīt, kas arī tiks darīts. Skaidrs, ka ir mājasdarbi, mums ir jāattīsta sava infrastruktūra, lai mēs varētu uzņemt veiksmīgi, to mēs redzam gan ar Sēlijas poligonu, gan šeit Ādažos. Ir jāpārliecina sabiedrotie, lai šī vienotība saglabātos šajos izaicinošajos laikos.

Amerika ir lielākā NATO dalībvalsts, visspēcīgākā militārā valsts pasaulē un mūsu galvenais partneris. Un tas ir tik, labi, ka mums ir tāds partneris. Kā mēs viņus varam uzrunāt vēl vairāk, lai viņi tomēr atvestu nevis tos nedaudzos karavīrus, kas ir šobrīd, bet, lai tie būtu tūkstoši?

Amerikāņu karavīri šeit ir klātesoši, mēs tiešām esam pateicīgi ASV par to ieguldījumu, ko ASV ir devusi līdz šim mūsu drošībā, kopumā reģiona drošībā, gan finanasiāli, gan militāri, gan ar savu klātbūtni. Absolūti ASV ir neaizvietojams stratēģiskais partneris, protams, mums ir jāturpina pārliecināt visi politiskie spēki ASV ietvaros, neskatoties uz administrācijām. Pats tikko biju ASV, kur tikos ar ASV aizsardzības ministru, ar aizsardzības sekretāru. 

Principā gan sabiedrības uzrunāšana, gan politiķu uzrunāšana ir nepārtraukti uzdevums. Vienlaikus, ko ASV ir norādījuši, ASV ir svarīgi, lai mēs visi pildītu šos divus procentus vismaz. Latvija to dara kopā ar saviem sabiedrotajiem šeit reģionā. Bet principā visai Eiropai būtu šis te finansiālais slogs vai nasta, bet tā nav nasta, tā ir atbildība, kas ir nepieciešama mums visiem, lai mēs būtu kopīgi efektīvi, lai dotu savu ieguldījumu to īstento. Šeit Latvijai ir jāprāliecina pastāvīgi - divi procenti tas ir kā minimums, lai mēs parādītu to atbildīgo nostāju Amerikas sabiedrotajiem. Protams, ka mums jādarbojās un jāpārliecina arī divpusēji ASV, cik ir svarīgi ASV gan mums, gan vērtībās bazētajai kopienai, gan arī pašai aliancei, arī ASV. ASV ir ieguvusi no tā, ka mēs esam vienoti, stipri un visi kopā. Skatoties uz administrācijām, neskatoties, kas ir bijis varas galvgalī ASV, vienmēr ASV palīdzība, klātbūtne ir bijusi šeit, un mēs, protams, to ļoti augstu novērtējam.

Ja paskatāmies vēsturē, kā Latvija ieguva neatkarību - 1918. un 1919. gads -, ļoti lielu lomu nospēlēja Lielbritānija un Francija, šeit mēs praktiski viņus neredzam. 

Šeit es varbūt nebūtu arī tik kritisks, jo mēs redzam Franciju un Lielbritāniju arī citās valstīs tepat kaimiņos - Lielbritānija ir vadošā valsts Igaunijā, Vācija ir vadošā valsts Lietuvā, Francija ir vadošā valsts Rumānijā. Tā kā principā mēs redzam, ka Eiropas valstis uzņemās atbildību. Mēs runājam par austrumu flangu, šīm astoņām valstīm, kas ir tuvumā agresora valstij, kas ir ārējā robeža, kur kopīgā aizsardzība ir ļoti svarīga, katrs dod savu pienesumu. Jā, Latvija ir ar vislielāko daudzskaitlīgumu no sabiedrotajiem, mēs varam teikt, ka NATO šeit ir tādā mikrokosmosā pārstāvēti, faktiski puse no NATO ir pārstāvēta šeit Latvijā.

Mēs redzam, ka Ukrainai ļoti grūti šobrīd iet, ka palīdzība no Amerikas un citām valstīm nav tik liela, kā gribētos, lai ukraiņi mazāk mirtu, nosargātu teritoriju un pēc tam atgūtu. Kā jūs redzat, tas, ko Francijas prezidents Makrons tagad dara ar diezgan skaļiem paziņojumiem? Proti, ka viņš pat apsver iespēju, ka Francijas spēki varētu tikt izvietoti ar vai bez NATO akcepta, vienkārši pēc viņa lēmuma, Ukrainā. Tas ir kaut kas revolucionārs, tās ir tektoniskas izmaiņas šobrīd?

- Es domāju, ka mēs redzam tanī ziņā, ka Eiropas valstis un arī Eiropas lielās valstis apzinās to, ka tas, kas notiek Ukrainā, tam ir milzīgas sekas, ka tas nav tikai par Ukrainu, tas nav tikai par Ukrainas brīvības cīņu. Tas ir par vērtībām, par vērtībās bāzētu pasaules kārtību, par visu mūsu drošību, tajā skaitā par Eiropas spēju uzņemties atbildību. Kopumā tāpēc var vērtēt Francijas iniciatīvu pozitīvi, atzinīgi. Par to, ka Francija tomēr sper šo soli un ir gatava uzņemties iniciatīvu. Skaidrs, ka mums turpinās sarunas, kādi ir šie praktiskie soļi, jo ir dažādi formāti, kas jau pastāv šobrīd. Tā labā lieta ir, ka mēs apzināmies, cik tas ir nozīmīgi, ka mēs Ukrainu atbalstām, ka visas valstis ir saprotošas. Saprot apdraudējuma nozīmību, to atbalsta nepieciešamības nozīmību. Skaidrs - par praktiskiem soļiem, tur mums ir jāvienojās, bet ir svarīgi saglabāt šo kolektīvo, vienoto pieeju. Tomēr tas neizslēdz to, ka gan individuālā līmenī, gan reģionālā līmenī mēs varam veidot konkrētas aliances, lai atbalstītu Ukrainu, ko Latvija arī ļoti aktīvi dara.

Tagad NATO ir 75 gadi, pēc gada būs 76. Ko jūs vēlētos šajās 365 dienās izdarīt? Tādus konkrētus darbus. Lai jūs varētu pēc gada pateikt, es esmu to izdarījis. 

-Es domāju, ka mēs darām ļoti daudz darbus un skaidrs, ka, runājot par NATO, ir jānostiprina, lai šeit būtu NATO spēki pārstāvēti, turpinātu uzņemt NATO spēkus, lai būtu šeit brigādes lielums, lai kanādieši šeit ierastos, amerikāņu klātbūtne. Starptautiskā dimensija ir ļoti svarīga, lai stiprinātu NATO kopīgi. Lai Latvija izpildītu savu mājas darbus infrastruktūras attīstībā, attīstītu savas spējas, Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kas šobrīd jau uzņem savu apgriezienus. Valsts aizsardzības mācību ieviešana šajā gadā, lai turpinātu, atbalstītu Ukrainu. Šeit noteikti arī dronu koalīcija ir viens no nozīmīgajiem jautājumiem, šeit jāattīsta arī mūsu tehnoloģijas, lai mēs attīstītu mūsu militāro industriju, mēs esam izveidojuši Valsts militāro korporāciju, bet ir jāsāk arī vēl iet plašumā. (...) 76. gadadiena ir atskaites punkts, bet, kā zināms, mēs šos darbus turpināsim ilgtermiņā, jo ir skaidrs, ka mūsu drošība ir jāstiprina ilgtermiņā, jo kaimiņš, kāds mums ir šeit pat blakus, Krievija, kas ir agresorvalsts, nekas nemainīsies. Krievija var mainīties daudzas lietas, teiksim, dažu gadu laikā, bet principā nekas nemainās 100 gados - Krievija ir imperiālistiska diktatūra, ar to mums ir jārēķinās. Skaidrs, ka mums visi mājasdarbi ir jāstiprina. Mums šīs te divas dūres - NATO kā dūre un mūsu pašu aizsardzības spējas kā spēcīga dūre, tas ir tas, kas ir jāstiprina pastāvīgi.  

Dronu koalīcija. Var kaut kādus konkrētus datumus nosaukt ar konkrētiem darbiem? Sabiedrība ļoti grib dzirdēt.

-Jā, dronu koalicīja tūlīt būs apkārt divi mēneši kopš tā ir izveidota. Dronu koalīciju vadām kopā ar Lielbritāniju, strādājam kopā ar sabiedrotajiem, lai arī sabiedrotie sāktu aktīvi sūtīt savus sūtījumus. Mēs jau drīzumā varēsim runāt par konkrētām summām un konkrētu dronu skaitu. Latvijas gadījumā mēs virzāmies uz priekšu dialogā ar industriju, mēs konkrēti redzam, kādus dronus sagaida Ukraina, lai mēs sāktu ražot. Mēs šobrīd, izvērtējot un tēstējot, jau sūtām pirmos sūtījumus no Latvijas, pat šajās dienās (intervija notika 4.aprīlī - ReTV) tas arī notiek. Mēs esam arī izveidojuši ļoti veiksmīgu sadarbību ar biedrību “Uzņēmēji mieram”, kas nosūtījuši jau pirmos dronus ar dronu koalīcijas zīmi. Un mēs izmantojam to, kas šobrīd ir mūsu tvērumos, mūsu pašu rezervēs, lai arī nosūtītu. Principā darbi notiek, sūtījumi notiek jau šobrīd, vienlaikus jau attīstot industriju. Skaidrs, ka viens ir palīdzība Ukrainai. Dronu koalīcija ir par palīdzību Ukrainai, gan par šiem svarīgiem droniem un tehnoloģijām, tajā pašā laikā par mūsu pašu spēju attīstību, lai mēs arī savos bruņotajos spēkos šī spēja būtu attīstīta. Lai mūsu pašu industriju spētu apgādāt mūsu bruņoto spēkus ar tiešām efektīviem un kvalitatīviem droniem. 

Foto: Ieva Leiniša/LETA