Ar depresiju sirgst katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs

Depresija ir psihiatriska slimība, kuru bieži vien cilvēki neuztver nopietni vai aizstāj ar rakstura īpatnībām, bet šī slimība ir nopietni jāārstē. Diemžēl Latvijā katru gadu ar to saskaras arvien vairāk cilvēku. Slimība, to neārstējot, atstāj smagas sekas uz personas dzīvi, taču joprojām par šo slimību valda daudz neziņas.

Pēc Slimības profilakses un kontroles centra datiem - katrs četrpadsmitais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 64 gadiem cieš no depresijas. Ofēlija Spektore ir viena no retajām, kura, tiesa gan - ar segvārdu, publiski runā par depresijas saslimšanu. Viņa atzīst, ka ceļš līdz izpratnei par depresiju un to atklāšanu bija ilgs. “Es, visticamāk, ar depresiju esmu slimojusi kopš agrīniem pusaudžu gadiem. To, ka tā tiešām ir depresija, es sāku saprast, kad sāku iet uz terapijām, kas bija 25 gadu vecumā. Man ļoti trūka informācijas līdz tam brīdim, tajā brīdi, kad sāku to visu runāt ārā profesionāli, mēs sapratām - ā, tas, kas notiek, nav normāli,” saka Ofēlija Spektore, mentālās veselības influencere.

Līdzīgi kā Ofēlija Spektore, arī Mairai un Katrīnai, kuru vārds ir mainīts, depresiju atklāja stipri vēlu. “Man bija vairāk tādas izpausmes kā panikas lēkmes, kā trauksmes, dažādas fobijas, bailes no slēptām telpām, no kaut kāda veida ierobežojumiem, kad netiec ārā no situācijas, un man pašai sākumā nelikās, ka tas ir saistīts ar depresiju,” saka Maira.

“Man ilgus gadus bija aizdomas, ka man tomēr nav kaut kas kārtībā, ka es jūtos pārāk nomākta, dažreiz īgna, pat pati nevarot izskaidrot, kādēļ tas tā ir. Tad, kad es sāku dzīvot kopā ar draugu, redzēju, kad tas ietekmē ne tikai mani, bet arī dzīves biedru, un, balstoties uz to, ko man viņš sacīja, sapratu, ka kaut kas ir jādara,” pauž Katrīna.

Rīgas Stradiņa universitātes psihiatrijas un narkoloģijas katedra profesors Māris Taube ReTV Ziņām uzskaita depresijas simptomus. “Kā minimums divas nedēļas ir pazemināts garastāvoklis, fiziski jūtas slikti, slikta vai paaugstināta ēstgriba, miega traucējumi, zems pašvērtējums, neinteresē nekas no ikdienas lietām, vaļasprieki, kas iepriekš interesēja, tagad vairs nav, un arī pēc smagām depresijām var parādīties arī pašnāvnieciskas domas.”

Ofēlija Spektore domā, ka sirgstošo ar depresiju Latvijā ir daudz. “Ļoti daudziem, arī izglītotiem cilvēkiem, kas tiešām ir runājuši par mentālo veselību, viņi man sāk stāstīt, ka, jā, man ir tā un šitā. Man tāds - klau, bet tur nav kaut kas okey. Ne vienmēr visas pazīmes, kas ir depresijai, ir tiešām depresijai, pat ar vieglu depresiju var informēts cilvēks ļoti viegli palaist garām,” saka Ofēlija Spektore.

Sieviete norāda, ka viņai pirms oficiālas diagnozes noteikšanas bija visas no šīm pazīmēm.  “Man tiešām bija pilnais komplekts, bija pašnāvnieciskas domas, nekas nesagādāja prieku, bet arī ne visu laiku. Bija posmi, kuros iekšā ir milzīgs tukšums, izmisums, nevari normāli regulēt emocijas un nevar saprast, kas ar mani notiek, un tad bija posmi, ka viss ir kārtībā. Līdz ar to - tas ir sarežģīti, ka nav kā ar klepu, ka visu laiku klepo. Ir kaut kādi brīži, kad ir labāk, un ir brīži, kad ir sliktāk,” saka Ofēlija Spektore.

Depresija iedalās trīs veidos: vieglā, vidējā un smagā. Vieglā veida depresiju var ārstēt ar antidepresantiem vai ar psihoterapeita palīdzību. Vidēja veida depresiju ārstē kombinēti, proti, psihoterapeita apmeklējumu kopā ar medikamentiem. Smagā veida depresijas ārstē ar speciāliem medikamentiem. Ar depresiju visvairāk pasaulē slimo sievietes, bet Latvijā - vīrieši. “Mums ir tas trakums ar tām pašnāvībām, ka tās izdara 85% vīrieši. Latvijā ir tā specifika, ka sievietes Latvijā meklē palīdzību, varbūt viņas ir atbildīgākas pret ģimeni, pret bērniem, bet vīrieši ieiet savā čaulā, viņi nepieņems palīdzību, un tad, kad neredz izeju, izšķiras par pašnāvību, biežāk tā ir pakāršanās Latvijas situācijā. Es teiktu, ka sievietes vairāk slimo, bet arī vairāk paņem palīdzību. Vecuma grupa ir 40, 50, tas ir darbaspējīga vecuma cilvēki,” skaidro Māris Taube.

Profesors ReTV Ziņām stāsta, ka cilvēki reti vēršas pie ārstiem, jo sabiedrībā valda mīti par depresijas eksistenci un to noliegšanu, bet pieredze rāda, ka tā ir nopietna slimība. 


Foto: Freepik