Ne visiem senioriem šajā svētku nedēļā ir iespēja būt kopā ar saviem radiem vai draugiem. Lai šo tumšo un drēgno laiku senioriem Cēsu novadā padarītu sirsnīgāku, restorāna Cēsīs šefpavārs, kurš vienlaikus ir arī pasniedzējs Smiltenes tehnikumā, kopā ar saviem audzēkņiem nupat aizvadītajā Lāčplēša dienā sagatavoja viņiem siltas pusdienas. Latviešu Samariešu apvienība un jaunieši tās piegādāja uz mājām.
Šī nedēļa restorāna “H.E. Vanadziņš” Cēsīs sākusies ar čaklu rosību. Šefpavārs Edgars Rubenis kopā ar saviem audzēkņiem no Smiltenes tehnikuma pirms maltīšu iepakošanas vēl steidz izdarīt pēdējos gatavošanas darbus. Edgars Rubenis: “Ir vientuļāki, ir dažādi cilvēki, un mēs tā kā gribam viņiem šajā svētku laikā nosūtīt to ziņu, ka viņi nav vieni. Un varbūt tās emocijas, kas šeit kaut kāda fonā ir, var dzirdēt arī. Varbūt mēs ieliksim tajā ēdienā un viņiem sagādāsim kādu jauku brīdi vakarā paēdot.”
Šāda ideja šefpavāram radusies, kad sācis strādāt tehnikumā, kur visu mācību gadu aicina audzēkņus darīt labos darbus. Arī paši jaunieši atklāj, ka ir gandarīti, radot prieku citiem. Tā ir arī jauna pieredze – gatavot maltītes restorānā.
Smiltenes tehnikuma programmas “Pavārs” 1. kursa audzēkne Evija: “Ir tāda laba sajūta, kad var atnākt, izdarīt labu darbu, sataisīt ēdienu citiem cilvēkam, kam tas ir vajadzīgs, un ir arī Lāčplēša diena. Es svinu mātes svētkus, man mammai dzimšanas diena, tad vēl ir svētki, bet es esmu laimīga, ka var gan izpalīdzēt cilvēkiem, gan mums pašiem prieks.”
Kad jaunieši bija pagatavojuši maltītes – biešu sautējumu un pērļu grūbas ar vistu, mērci un maizīti –, atlika tās kopā ar Latvijas Samariešu apvienības pārstāvjiem nogādāt novada senioriem.
Seniore Zenta Sofija Strazdiņa gan atklāj, ka svētku pusdienas jau paēdusi, bet šīs pietaupīs vakaram, sekojot līdzi svētku norisēm televīzijā. “Es biju pilsētā uz aptieku, bet uz laukuma nebija nekas mums vēl. Tikai svecītes dega pie pieminekļa, vairāk nekur. Kā jau parasti mājā vien pati dzīvoju. Es jau domāju, ka aizdedzināšu svecīti, uzlikšu kaut kur, lai būtu. Un tagad jūs atnesāt man svecīti jau.”
Svētku mielastu saņēma arī cēsiniece Ligita Karlsone, kura svētkos nekur ciemos nedodas un viesus arī parasti neuzņem, taču reizēm ar kādu sazvanās, lai sveiktu svētkos.
Ligita stāsta, gadiem ejot, paliek arvien grūtāk iziet no mājas, lai redzētu pilsētu svētku noskaņās. Taču arī viņas mājās silto sajūtu iedzīvina dažādos televīzijas kanālos redzamās svētku pārraides. “Labi, ka televizors ir, tur vismaz grozi uz priekšu, atpakaļ, skaties. Agrāk gāju, svecīti noliku, bija koncerti un saieti.”
Kopumā svētku pusdienas tika sarūpētas vairāk nekā 120 novada senioriem.
