Zālāju kvalitāti, auglību un veselību nosaka dažādi augsnē dzīvojošie organismi - kukaiņi, sēnes, baktērijas un citi. Un viena no metodēm, kā izpētīt augsnes bioloģisko aktivitāti, ir zemē ierokot tējas maisiņus, lai pēc laika tos atkal izraktu un novērtētu, cik ļoti tēja tajos sadalījusies.
Pētījumā tiek izmantota zaļā un sarkanā tēja. Pasaulē šādu metodi vairāk pielieto klimata pētījumiem, taču Vides risinājumu institūts, lai pētītu organismus, kas veic sadalīšanās procesu.
Katram kampaņas dalībniekam ir nosūtīti astoņi tējas maisiņi, tiem līdzi arī svariņi un citas nepieciešamās lietas. Pēc līdzi iedotās instrukcijas, jānosver ir katrs tējas maisiņš un tiem jāpiešķir savs kods. Dati jāieraksta augšņu pētnieka rokasgrāmatā. Un tad jau notiek pašu maisiņu ierakšana augsnē, kas arī jāveic ar precizitāti, piemēram, bedrītei jābūt astoņus centimetrus dziļai, jo, kā saka Rūta Abaja, Vides risinājumu institūta pētniece un projekta vadītāja, no dziļuma atkarīgs tas, kādi organismi augsnē darbojas.
Kad tējas maisiņi ir ierakti zemē, dalībniekiem jānosaka arī augsnes sastāvs, ko noskaidrot var pēc speciālas instrukcijas. Vietai, kur tējas maisiņi ir ierakti, jānosaka arī koordinātes.
Dalībniece no Aizkraukles novada Diāna Blaua stāsta: “Es gribēju ļoti piedalīties tikai tāpēc, ka skolā, veicot pētījumus vai eksperimentus, es to darīju tikai sevis labā. Es to darīju, lai nostiprinātu zināšanas. Tas nebija nekas baigi nopietns. Bet, piedaloties tādā īstā pētījumā, es jūtos daudz svarīgāka, gribēju piedalīties nopietnākā, kas tiešām palīdz arī citiem, ne tikai manām zināšanām.”
Katram dalībniekam tējas maisiņi ir jāierok divos zālāju veidos, bet jāizvēlas starp trīs variantiem - pļava, ganības vai mauriņš. Maisiņi būs jāizrok pēc trīs mēnešiem, tie jāizžāvē un vēlreiz jānosver, bet tikai tas saturs, kas tajos palicis iekšā. Liekot lietā sabiedriskās zinātnes metodi jeb iesaistot papildspēkus no visas Latvijas, kampaņa “Dzīvā augsne” ir daļa no lielāka projekta Grass LIFE, kura mērķis ir saglabāt un atjaunot dabiskos zālājus.
Pētījumā iesaistīts arī augšņu zinātnieks no Latvijas Universitātes, kurš palīdzēs iegūtos datus analizēt. Informācija noderēs arī augsnes karšu atjaunošanai visā Latvijā.
