Tāpat kā Latvijā meklē risinājumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modelim, tā arī kaimiņos Igaunijā šis jautājums ir aktuāls. Arī tur meklē veidu, kā organizēt izglītības sistēmu reģionos.
Aizvadītās darba nedēļas noslēgumā pieredzes apmaiņas vizītē Latvijā viesojās Igaunijas izglītības ministre Kristīna Kallasa ar delegāciju, lai tiktos ar Latvijas izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu un vairāk uzzinātu par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu algu finansēšanas modeli un vienotas skolas ieviešanu.
Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ar Igaunijas izglītības ministri Kristīnu Kallasu tikās Igaunijā, bet atbildes vizītē ministres tikās Cēsīs. Viens no jautājumiem, kas vizītes laikā tika pārrunāts, ir jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā”, jo šobrīd arī Igaunija saskaras ar populācijas izmaiņām un meklē veidu, kā vislabāk organizēt reģionos izglītības sistēmu. Kallasa: “Problēma ir tāda, ka tur, kur ir bērni, tur nav pietiekami daudz skolu, bet tur, kur ir skolas, tur nav bērnu. Tā kā arī mums, Igaunijā, ir daudz reģionu, kuros ir skolas ar ļoti mazu bērnu skaitu. Mums ir Tallina un reģioni, kur dzīvo bērni, un tur nav pietiekami daudz skolu. Tur skolas ir pārpildītas. Tāpēc tas, kā pārveidot skolu tīklu, ir galvenais kopīgs izaicinājums mums ar Latviju.”
Jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” Latvijas skolās sāks īstenot no nākamā mācību gada. Izglītības ministre Anda Čakša norāda, ka viens no šī modeļa mērķiem ir veicināt skolu un skolotāju autonomiju. Šī pieredze aizgūta no Igaunijas. Skolu autonomija ir Igaunijas izglītības sistēmas stiprā puse – tur Izglītības ministrija maz ietekmē procesus skolās. “Tā ir viņu no seniem laikiem lolota vērtība. Visa sabiedrība atzīst, ka izglītība ir vērtība, pie tā strādā, līdz ar to tas ir kaut kas tāds, ko man ļoti gribētos, ka mēs pārņemtu, ka tu parādi, ka izglītība ir vērtība, to arī atainotu, gan skaitļos, gan tajā invenstīcijā skolēniem izglītībā.”
Kristīne Kallasa: “Lielāko daļu pedagoģiskos lēmumus attiecībā uz bērniem vajadzētu pieņemt kādam, kas ir viņiem tuvāks, parasti tas ir skolotājs. Tātad – skolotājam ir jāizvēlas mācību metodes, kā mācīt, kā pasniegt apgūstamo priekšmetu. Es domāju, ka tā ir mūsu stiprā puse”
Abu valstu izglītības ministres tikās arī ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktoru, lai apspriestu direktora lomu, atbalstu pedagogiem un metodisko darbu. Pēc sarunām Oskars Kaulēns norādīja, viena no Igaunijas paustajām idejām – par direktora kompetenču modeli – varētu būt vērtīga prakse, ko varētu pārņemt arī Latvijā. “Par to, ka nodefinēt, kas ir tās kompetences, kādām būtu jāpiemīt skolas direktoriem. Attiecīgi pēc tām arī veikt direktora regulāru izvērtējumu, kas varbūt ietekmē arī viņu atalgojumu, bet vismaz, lai mēs saprotam, kā vadītāji, kas ir tas, kas no direktora vispār tiek sagaidīts. Man šķiet, ka tā varētu būt viena no tādām ļoti vērtīgām idejām, ko Latvija varētu pārņemt.”
Vizīšu laikā ministres arī pārrunāja vienotās skolas sistēmu – pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, kas latvijā sākta ar šo mācību gadu, bet Igaunijā to plānots sākt īstenot no nākamā mācību gada.
