Informācijas plūsma mūsdienās kļūst aizvien intensīvāka, bet ikdienas valoda – sarežģītāka, norāda “Viegalās valodas aģentūra”. Sevišķi cilvēkiem ar uztveres traucējumiem profesionālā valoda sagādā grūtības izprast dažādu veidu valsts iestāžu sagatavoto informāciju, tāpat arī aktuālās ziņas, ko pasniedz mediji. Lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, aģentūra maiju Latvijā pasludinājusi kā vieglās valodas mēnesi. Tā laikā notiks dažādi pasākumi, skaidrojot, kā informāciju pasniegt vienkāršak un saprotamāk.
“Vieglās valodas aģentūra” secinājusi, ka mūsdienās ikvienam skaidri saprotamā valodā informāciju cenšas pasniegt galvenokārt iestādes, kuras nodrošina dažāda veida sociālos pakalpojumus. Taču arī pašvaldību sniegto informāciju, kā arī ziņas un daiļliteratūru iespējams cilvēkiem piedāvāt vieglā un saprotamā valodā. Tiesa gan – pēdējā laikā informācija kļūst aizvien sarežģītāka, tajā ienāk dažādi svešvārdi un termini. “Piemēram, vakar es redzēju tādu vārdu kā nākotnēšana. Angliski ir termins “futuring”, un kāds ir izdomājis, ka latviski arī šo terminu vajadzētu ieviest, jo Latvijā noteikti nav tāda vārda, tad veidojas tādi ļoti neveikli vārdi, līdz ar to izveidojas tāds ļoti sarežģīts nevienam nevajadzīgs svešvārds, svešvārdu mikslis, kurā dažkārt ir grūti izlobīt galveno domu,” saka biedrības “Vieglās valodas aģentūra” valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika.
Šādus vārdus, ko nepielietojam ikdienā, nevajadzētu izmantot. Lai informāciju būtu vieglāk uztvert, ir jāveido arī skaidri struktūrēti teksti, nevis jāmēģina visu infomāciju iekļaut garā sarežģītā teikumā, piebilst Irīna Meļņika. Galvenā sabiedrības problēma ir, ka tā diezgan daudz savu profesionālo valodu pielieto ikdienas komunikācijā. “Respektīvi, ziņas žurnālisti veido, pamatojoties uz kaut kādām preses relīzēm, savukārt preses relīzi gatavo cilvēks, kurš strādā iestādē vai uzņēmumā, un viņi ļoti labi pārzina šī uzņēmuma darbība vai iestādes darbību, vai ministrijas darba virzienu. Ļoti bieži šī informācija ir tiešām ļoti profesionāla. No ierēdņiem nāk ierēdnieciska valoda, jo mēs arī šobrīd ļoti daudz rakstām dažādus projektus, un tā projektu valoda, tas ir tāds īpašs Eiropas valodas slengs, kur ir ļoti daudz sarežģītu vārdu.”
Daudzviet ārvalstīs vieglā valoda ir obligāti jāizmanto tieši saziņā ar sabiedrību. “Ļoti populāra vieglā valoda ir Jaunzēlandē, Austrālijā. Tur ļoti plaši ar to strādā, jo cilvēki ļoti novērtē to, ka, piemēram, veicot kādu pētījumu Austrālijā, uzlabojot anketu, uzrakstot to vienkāršā valodā, kļūdas samazinājās par vairāk nekā pusi.”
Visu maiju “Vieglās valodas aģentūra” rīkos dažādus informatīvus pasākumus, kuru mērķis ir popularizēt vieglās valodas formātu, kā arī uzlabot informācijas pieejamību. Jau aizvadīta pirmā šī gada vieglās valodas lekcija par to, kāpēc runāt un rakstīt ir viegli.
