Nākamā gada valsts budžeta projekts ir nodots izvērtēšanai Saeimas deputātiem. Savus ierosinājumus, kā no “valsts maciņa” finansēt pēc iespējas vairāk vajadzību, tautas kalpiem iesniegusi arī Valsts kontrole. Tos ieviešot nākamā gada budžetā, ieguvumi varētu būtu no simtiem tūkstošiem līdz pat vairākiem miljoniem eiro.
Visdažādākajām vajadzībām nākamajā gadā valsts plāno tērēt 17,1 miljardus eiro. Kā budžeta prioritētes noteiktas valsts iekšējā un ārējā drošība. Valsts kontrole nākamā gada budžeta projektu tiešā veidā gan nevērtē. Taču līdz šim veiktās revīzijas dažādās valsts iestādēs ļauj secināt, ka budžetu ir iespējams plānot efektīvāk. Valsts kontrolieris kā piemēru min funkciju pārklāšanos valsts iestādēs.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins: “Divas valsts institūcijas pieaugušo tālākizglītības jomā faktiski darīja vienu un to pašu darbu, to dara joprojām. Mēs revīzijā aplēsām, ja šo dublēšanos novērstu, tad būtu iespējams gūt aptuveni 3,6 miljonu eiro ietaupījumu ik gadu.”
Kā neizmantoto resursu budžeta plānošanā Valsts kontrolieris arī min gadījumus, kad valsts institūciju kontos glabājās būtiski naudas uzkrājumi, kuri netiek likti lietā.
Korčagins: “Viens piemērs ir “Altum”, kurš savulaik kovida laikā izsniedza dažāda veida aizdevumus, garantijas, sniedzot atbalstu uzņēmējiem kovida grūtību pārvarēšanai. Šobrīd esam situācijā, kad aizdotie naudas līdzekļi atgriežas “Altum” kontos. Šobrīd ir uzkrāti aptuveni 40 miljoni eiro brīvo līdzekļu, kuri netiek likti nekur citur un arī atgriezti budžetā.”
Plānojot budžetu, ir būtiski, lai netiek pieļautas kļūdas, pieprasot valsts finansējumu, kā tas varētu būt noticis Labklājības ministrijā. Šeit, lūdzot papildus līdzekļus garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai pašvaldībās, tas aprēķināts būtiski lielāks, nekā patiesībā nepieciešams. “Jebkurā gadījumā, kad jebkura institūcija piesaka, ja šai institūcijai tiek pielemts kāds budžeta apjoms, kas netiek pēcāk izmantots, atraujam iespējas mums finansēt kādas citas vajadzības.”
Valsts kontrole arī uzskata, ka taupīgāk var dzīvot valdības pārstāvji. Atsakoties no dažādām papildu piemaksām, varētu ietaupīt vairāk nekā 100 tūkstošu eiro gadā. “Šobrīd Ministru kabinetā ministriem pienākas piemaksas par savstarpēju kolēģu aizstāšanu gadījumos, kad kāds kolēģis atrodas prombūtnē, šo piemaksu apmērs ir 30%.”
Valsts kontrolē mudina sakārtot vēl kādu jautājumu attiecībā uz valsts budžetu, par kuru diskutēts jau ilgāku laiku. Proti, kā izvērtēt, cik efektīvi un lietderīgi katru gadu ir izmantoti plānotie valsts līdzekļi.
Foto: Freepik; ilustratīvs