Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) iebilst Veselības ministrijas (VM) iecerei ieviest reģionālo piemaksu ģimenes ārstiem, tā vietā rosinot ieviest diferencētus maksājumus ārstu paaudžu nomaiņai visā Latvijas teritorijā, liecina LĢĀA publicētie iebildumi pret VM sagatavoto vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas un primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu lauku reģionos.
LĢĀA ieskatā vienreizēji paaudžu nomaiņas maksājumi izmaksājami par katru ārsta nomaiņas gadījumu, kas nav iespējams ar reģionālo piemaksu.
“Ģimenes ārsti jau gadiem saņem ikmēneša piemaksu par darbu lauku teritorijā, kuras blīvums ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, tai skaitā piemaksu par pacientu skaitu virs 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu,” uzsver LĢĀA.
Lauku piemaksu par blīvumu saņem 39% ģimenes ārstu, un tā vidēji ir 462 eiro mēnesī, informē asociācijā.
Tālab asociācijas priekšlikums ir ieviest vienreizējus paaudžu nomaiņas maksājumus tiem ģimenes ārstiem, kuri nodotu savas prakses jaunajiem kolēģiem, kuri tās pārņemtu un arī saņemtu vienreizēju maksājumu.
Vienreizējam paaudžu nomaiņas maksājuma apmēram vajadzētu būt motivējošā apmērā, lai jaunie ārsti varētu, piemēram, veikt daļu no pirmreizējas iemaksas dzīvesvietas iegādei, savukārt par ģimenes ārsta prakses atstāšanu – tādai, lai varētu kompensēt praksē ieguldīto un salīdzinoši mazo pensijas apmēru, norāda asociācijā.
Asociācija norāda, ka turpina “stingri iebilst netaisnīgam reģionālā atbalsta pasākumam”, jo tas esot nesabalansēts ar citiem maksājumiem sistēmā, kā arī nesaistīts ar primārajā veselības aprūpē ieguldīto darba apjomu, pakalpojumu klāstu un kvalitāti.
Ministrijā norāda, ka ģimenes ārstu prakses ārpus Rīgas teritorijas varētu pieņemt pacientus akūtos, ar hronisko slimību saasinājumiem saistītos vai sarežģītākos gadījumos, kad netiek apdraudēta pacienta dzīvība. Katastrofas gadījumos tas būtu primārais palīdzības sniegšanas punkts, kur pacients varēšot vērsties.
“Kāpēc valsts apdraudējuma gadījumā Rīgas un tās tuvākās apkārtnes teritorijās uz ģimenes ārstu praksēm nebūs nepieciešams novirzīt pacientus atšķirībā no reģioniem?”, retoriski vaicā LĢĀA.
Tāpat LĢĀA vaicā, vai atsevišķas piemaksas nesaņemšana nozīmē, ka Rīgas un pierīgas ģimenes ārsti ir atbrīvoti no palīdzības sniegšanas pacientiem “pilnīgas krīzes gadījumos”.
LĢĀA pieļauj, ka lielāks vienreizējā diferencētā maksājuma apmērs par ārsta nomaiņas gadījumu būtu attiecināms Krievijas un Baltkrievijas pierobežas joslā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, bet šobrīd piedāvātais VM modelis paredz piemaksas ne tikai pierobežas joslā, bet visās Latvijas pilsētās, kuras ir 100 kilometru attālumā no Rīgas.
Asociācija apgalvo, ka VM vienpusēji atsaucas uz Nacionālā veselības dienesta datiem par to, ka deviņām ģimenes ārstu praksēm Liepājā, Saldū, Rēzeknē, Valmierā, Dobelē, Jēkabpilī un Ogrē nav atrasti pārņēmēji.
LĢĀA rīcībā esot informācija, ka konkrēti jaunie ārsti, kuri studē rezidentūrā ģimenes medicīnu, vēlas strādāt lielākajā daļā šo pilsētu. Vienlaikus asociācija pagājušā gada vasaras beigās aicinājusi atsaukties ģimenes ārstus, kuri vēlas nodot savas prakses. Atsaukušies tikai 13 pensijas vecuma ģimenes ārsti, kuri lūguši palīdzību atrast prakšu pārņēmējus, savukārt 37 jaunie ģimenes ārsti meklējuši un lūguši LĢĀA sūtīt piedāvājumus prakses vietām.
“Secināms, ka praktizējošie pensijas vecumu ģimenes ārsti ir pietiekami motivēti turpināt strādāt un nav motivēti nodot prakses jaunajiem ģimenes ārstiem,” norāda asociācijas vadītāja Alise Nīcmane-Aišpure.
Viņas vērtējumā ES fondu kompensācija 5439 eiro apmērā nav un nebūs pietiekami motivējoša nodot praksi jaunajam kolēģim – īpaši, ja tiktu ieviesta piedāvātā reģionālā piemaksa.
“Mērķis par jauno ģimenes ārstu piesaisti ar piedāvāto piemaksu netiks sasniegts, jo motivēs nevis paaudžu nomaiņu, bet panāks tieši pretēju efektu un to aizkavēs,” paudusi Nīcmane-Aišpure. Esošie ģimenes ārsti veselības stāvokļa dēļ būs spiesti atstāt praksi pēkšņi, nevis plānoti to nododot jaunajam kolēģim, uzskata asociācijas vadītāja.
Asociācijas ieskatā reģionālo piemaksu ieviešana diskriminējot Rīgas un pierīgas prakses, kuru izmaksas ir par aptuveni 18,4% lielākas nekā praksēm reģionos lielākas dārdzības dēļ.
LĢĀA ieskatā šāda diskriminācija pret daļu jeb 44% Latvijas ģimenes ārstu nav attaisnojama ar piedāvātā modeļa pamatojumu, kas vēl joprojām “neesot izsvērts”.
Asociācija norāda, ka pret konkrēto piedāvājumu tā jau iepriekš iebildusi, piedāvājot diferencētā maksājuma risinājumu, kas esot lētāks un pretēji VM piedāvātajam risinājumam nekavēšot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu.
Jau vēstīts, ka VM vērtē iespējas rast finansējumu atalgojuma piemaksām ģimenes ārstiem reģionos, lai tos piesaistītu un noturētu darbā, liecina VM atbilde uz Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vēstulē izteiktajām rekomendācijām neatliekamās medicīniskās palīdzības un primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai lauku reģionos.
Iepriekš Sabiedrības veselības apakškomisija rosinājusi ministriju pārskatīt finansējuma apmēru primārajai veselības aprūpei un rast atbalstu programmai 4,85 miljonu eiro apmērā, kas paredz motivēt ģimenes ārstus strādāt lauku apvidos un veicināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu. Kā uzsver vēstules autori, īpaši būtiski problēma novērojama Latgalē.
VM skaidrojusi, ka reģionālās piemaksas ieviešana nepieciešama, lai atvieglotu slogu ārstniecības iestādēm, uz kurām, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā, tiktu novirzīti pacienti sarežģītās un dzīvību apraudošās situācijās.
Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, secināts, ka 72% gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā, liecina VM pagājušā gada novembrī apkopotā informācija par primāro veselības aprūpi reģionos.
Ministrijā noskaidrots, ka 30,2% jeb 366 no ģimenes ārstu reģionos ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu.
Laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam noslēgti līgumi par 89 jaunām ģimenes ārstu praksēm reģionos, savukārt pārtraukto līgumu skaits šajā laika posmā ir lielāks un sasniedz 128.
Pēc 2024.gada maijā apkopotās VM informācijas, vismazākais ģimenes ārstu skaits ir Latgales reģionā, kur strādā 142 ģimenes ārsti. Nedaudz vairāk – 152 – ģimenes ārsti strādā Vidzemes reģionā. Kurzemes reģionā strādājošo ģimenes ārstu skaits ir 177, savukārt Zemgales reģionā – 183.
Nākotnē plānots izstrādāt ģimenes ārstu prakšu un ģimenes medicīnā strādājošā resursa kartējumu, kā arī turpināt sniegt ES fondu atbalstu cilvēkresursu piesaistei un ilgtspējai, kā arī uzlabot informācijas pieejamību par Eiropas Sociālā fonda Plus finansiālā atbalsta iespējām, piesaistot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.