Piecām ukraiņu ģimenēm, kuras no kara šausmām Ukrainā patvērumu radušas Ķekavas novada Baldonē kādreizējā sociālās aprūpes centra ēkā, vakar izsniegts īres līguma uzteikums. Neraugoties uz to, ka līgums paredzēja, ka šajā ēkā varēšot dzīvot līdz kara beigām, jauna mājokļa meklējumiem atvēlētas vien 40 dienas. Ķekavas novada dome nolēmusi atdot ēku kompleksu atpakaļ tā bijušajam īpašniekam Labklājības ministrijai, jo ēka esot ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, bet piesaistīt Eiropas finansējumu neesot izdevies.
Slēgto valsts sociālās aprūpes centru Baldonē 2019.gadā no Labklājības ministrijas pārņēma toreizējā Baldones novada dome. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad uz Latviju sāka plūst bēgļu straume, tai tika rasts daļējs pielietojums.
2022. gadā daļu no kādreizējā sociālās aprūpes centra Baldonē pašvaldība izremontēja un nodeva ukraiņu kara bēgļiem. Ir pagājuši divi gadi, vakar iedzīvotāji ir saņēmuši īres uzteikumu, jo dome nespējot šo ēku uzturēt atbilstoši prasībām.
Kā norāda Ķekavas novada pašvaldības pārstāvji, lielākā problēma, kāpēc kara bēgļi šeit nevarot turpināt dzīvot, esot apkure. “Katlu māja jau pagājušajā gadā bija sliktā tehniskā stāvoklī. Lai nodrošinātu apkures sezonu, veicām remontdarbus. Šogad mēs konstatējām, ka diemžēl mēs nevarēsim uzsākt jauno apkures sezonu, jo jau pagājušajā gadā bija aizdegšanās gadījums. Diemžēl,” saka Ķekavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes vadītāja vietniece Tatjana Tihoņenko.
Pašvaldība aplēsusi, ka katlu mājas remontdarbu izmaksas būtu aptuveni 80 000 eiro, bet kopējās īpašuma uzturēšanas izmaksas šajā apkures sezonā sasniegtu 200 000 eiro. Šādas naudas pašvaldībai neesot, tāpēc, neraugoties uz to, ka ar šajā ēkā izmitinātajiem bēgļiem esot noslēgts līgums par uzturēšanos līdz kara beigām, iemītniekiem ēka jāpamet līdz 31. oktobrim.
Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone: “Sarunas ir bijušas vairākkārtīgi, bet tāda kardināla – jau gandrīz ar izlemšanu – bija 5. septembrī, kad mēs viņus informējām. Faktiski jau šādi lēmumi par objekta nodošanu atpakaļ valstij ir jāpieņem politiķiem. Es vēlreiz saku, tas ir sāpīgi.
– Bet vai nav mazliet par vēlu? Apkures sezona sāksies droši vien pēc nedēļām divām?
Likums saka, ka jābrīdina ir 40 dienas iepriekš.”
Pašreiz šajā ēkā mitinoties piecas ģimenes, tostarp ar dažāda vecuma bērniem. Neraugoties uz to, ka ēkas ārdurvis ir līdz galam vaļā. Atvērta arī koplietošanas istaba, vienīgais šīs mājas iemītnieks, ko mums izdodas satikt, ir mincis, bet visas istabiņu durvis ir slēgtas. Ķekavas atbalsta centra vadītāja telefonsarunā ReTV stāsta, ka cik viņai zināms, viena ģimene esot atradusi vietu kur pārcelties, pateicoties savam darba devējam, bet izmantot pašvaldības piedāvājumu pārcelties uz Bauskas novadu vai kādu citu pašvaldību, kur izveidotas kopmītnes tipa telpas kara bēgļiem, būšot sarežģīti, jo darbs esot vai nu Ķekavā vai Rīgā. Turklāt neizpratni raisot kāpēc uzteikums izsniegts tikai tagad.
Ķekavas atbalsta centra vadītāja Ieva Kolosovska: “Tad, kad Viktorija Baire stājās amatā, tajā domes sēdē es jau dzirdēju, ka viņiem būs jāizvācās. Tajā brīdī es arī sazinājos ar ukraiņiem. Viņi bija tajā brīdī šokā. Nu, es viņus brīdināju, ka visi par to jau zina. Ir jau mazliet laiciņš pagājis.”
Kā skaidro Labklājības ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš, no kara atbēgušie ukraiņi nevienu no pabalstiem, ja viņiem tādi pienākas, mainot dzīvesvietu, nezaudēšot. “Atbalsta nosacījumi attiecas uz pilnīgi visiem Ukrainas bēgļiem, kuri atbilst Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma nosacījumiem. Cik zināms, arī līdzšinējā praksē arī Ukrainas civiliedzīvotāji pārvietojas starp pašvaldībām – kā jebkurš cilvēks Latvijā.”
19. septembrī Ķekavas novada dome pieņēma lēmumu īpašumu Baldonē atdot Labklājības ministrijai, jo iepriekšējie plāni, izveidot ēkā pansionātu, vai pieejamu cenu dzīvokļus nevarot īstenoties bez Eiropas Savienības fondu naudas piesaistes. Ministrija piekrīt, ka Eiropas nauda pašreiz neesot pieejama, bet pašvaldība plāna īstenošanai varējusi arī piesaistīt investoru. Tā kā arī Labklājības ministrijai šis ēku komplekss neesot vajadzīgs, pēc lēmuma pieņemšanas tās nodošot Valsts nekustamo īpašumu pārziņā. Tā kā apkuri pieslēgt nevarot, visticamāk, laika zobs ēkas turpinās bojāt vēl straujāk.
