Šomēnes stājās spēkā aizliegums Krievijas naftas produktu importam Eiropas Savienības valstīs. Latvijas ostās uzņēmumi, kas līdz šim bijuši saistīti ar tranzītu Krievijas un Baltkrievijas virzienā, tuvākajā laikā varētu samazināt darba apjomus, kas, iespējams, draud ar bezdarbu tranzītuzņēmumos strādājošajiem.
Krievija ir otra lielākā jēlnaftas eksportētāja pasaulē. Aizliegums importēt naftas produktus ietekmēs Latvijas ostas. Līdz šim sankcijas skāra agresorvalsts jēlnaftas importu pa jūras ceļiem, bet kopš 5. februāra Eiropas Savienībā vairs nevar ievest arī naftas produktus, kā benzīns un dīzeļdegviela. Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups: “Runājot par naftas produktu sektoru, tas mums ir liels zaudējums, tai pašā laikā nav negaidīts zaudējums. Pasliktinoties attiecībām un pastiprinoties sankcijām, mums bija jārēķinās ar to, ka Krievijas energoresursi ātrāk vai vēlāk ies prom no Latvijas ostām. Gan naftas produkti, gan akmeņogles.”
Kamēr Latvijā tiek spriests par to, vai sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju strauji nepacels cenas benzīnam un dīzeļdegvielai, tikmēr tranzītbiznesā iesaistītie meklē jaunus loģistikas ceļus kravām. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis: “Lai nenokļūtu zem šīm sankcijām, tam ļoti seko līdzi ne tikai dzelzceļa pārvadatāji, kuģošanas kompānijas, kuģu aģenti, ostas, ostu pārvaldes. Šobrīd kravas, kuras ir iegādājušies Eiropas lielie treideri vai jau kravu īpašnieki, vēl nāks, bet tā ir tā saucamā inerces krava, kura kādu brīdi vēl būs Ventspilī, bet pazudīs. Tad iestāsies brīdis, kad kravas nebūs, kamēr pārorentēsies tirgi, kamēr sapratīsim, no kurienes ko vest, kam piedāvāt šos tukšos terminālus. Var teikt, ka pirmā bezdelīga jau ir atlidojusi uz Ventspili. 100 000 tonnu apmērā tā ir no Ķīnas.”
Ventspils ostā līdz šim naftas produktu pārkraušanai tika atvēlētas dziļākās piestātnes. Piemēram, uzņēmums “Ventspils nafta termināls” savos rezervuāros varēja uzglabāt vairāk kā pusotra miljona tonnu. Tiek prognozēts, ka turpmākos mēnešus ostā retāk ienāks naftas tankeri, līdz tiks atrasti jauni loģistikas ceļi. Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Neapšaubāmi, ka tas var atstāt ļoti būtisku iespaidu uz šo konkrēto uzņēmumu kravu apjomu un kopējo apjomu mūsu ostās. Neapšaubāmi, tas var būt saistīts ar būtiskām sekām, sava veida optimizacijām, ja tiešām šie kravu veidi pazudīs vai būtiski samazināsies.”
Tuvāko mēnešu uzdevums ir noturēt darbaspēku Latvijas ostās. Samazinoties kravām, tas varētu izraisīt bezdarba vilni ar naftas produktu pārkraušanu saistītajos uzņēmumos. Purmalis: “Lai nebūtu šī apokalipse, kad terminālī vairs nav ne algas, ne arī iespēja samaksāt nomas maksas, ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms. Tas ir nepopulārs jautājums. Mēs saprotam, ka valstī nav naudas, bet, kā jau teicu, ir vajadzīgs gads, kā pārorientēties uz jaunām kravām.”
Tas, ka Latvijas ostās Krievijas un Baltkrievijas virzienā kravu plūsma varētu pārtrūkt bija prognozējams jau pēdējās desmitgadēs. Sarežģīti un neprognozējami kļuva kā dzelzceļa, tā lejamkravu pārvadājumi. Latvijas ostās ienāca jauni kravu veidi. Maldups: “Ostas jau tāpēc nebeigsies, ostas būs un turpinās strādat. Mums parādās arvien jauni kravu veidi. Arī jauni klienti – gan akmeņogles, gan konteineri, gan prāmju satiksme, gan kokmateriāli, gan labības produkcijā.”
Lai Latvijas ostu pilsētās nepalielinātos bezdarbs, kā alternatīva tranzītam tiek attīstīti industriālie parki ar visdažādāko nozaru ražošanas uzņēmumiem.
