Oficiālais bērnu laukums, iestājoties īstai ziemai, Čerjomuškos, vienā no Dobeles dzīvojamajiem kvartāliem, kļuvis pavisam tukšs, bet bērnu balsis jau iztālēm dzirdamas no tuvējā kalniņa.
Ar ragaviņām, šlūcampaliktņiem vai vienkārši plēvēm lejup laižas gan lielāki, gan mazāki, un dažkārt arī kāds pieaugušais nav spējis atturēties no vēlmes nošļūkt pa kalnu. Par drošu šo dabiski izveidojušos atpūtas vietu gan nosaukt grūti. Ziemasprieku baudītāju ceļā ir gan koki, gan akmeņi, bet lejā sagaida upe, kas filmēšanas brīdī vēl nemaz nebija aizsalusi.
Satiktie pieaugušie teic, ka šī vieta ziemas prieku baudītājiem iecienīta jau vismaz trīs paaudzēs. Kāda vecmāmiņa atzīst, ka vecāki mobilizējas – stāv pie upes un gaida, kad bērns nobrauks ar ragaviņām.
Bērni stāsta, ka drošāks dabiskais kalns esot Ķestermežā, bet tas esot pārāk tālu, tāpēc braucot tepat, uzmanoties, lai neieslīdētu upē.
Dobeles un apkārtnes slimnīcā atzīst, dažkārt gadoties, ka vizināšanās no kalna beidzas traumatoloģijas nodaļā, tomēr tas nenotiekot bieži un traumas neesot smagas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) gan brīdina, ka veiksme vienmēr nepavada.
NMPD pārstāve Inga Vītola: “Smagākajās situācijās ir gūtas galvas traumas, muguras, astes kaula, krūšu kurvja traumas, kā arī kājas lūzums. Jāatzīmē, ka bīstamākās situācijas izveidojas tad, kad mazais bērns ir nobraucis no paaugstinājuma un atsities pret kādu cietu priekšmetu.”
Labiekārtotu un drošu kalnu ziemas prieku baudīšanai Dobelē gan nav.
Agris Vilks, Dobeles Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors, pauž: “Tā aktīvā atpūta pie dabas ar to jau arī ir pievilcīga, ka tā ir pilna komunikācija ar dabu. Tāds labiekārtots slidkalniņš, kur nošļūkt netraucēti, mums nav, un, godīgi sakot, arī neplānojam un neredzam nepieciešamību tādu veidot.”
Izpilddirektors gan sola aizbraukt līdz iecienītajai vietai un palūkot, vai iespējams ko uzlabot. Tikmēr Iecavas novadā, kur situācija ir pat vēl bīstamāka, jau rasts vienkāršs, bet tomēr apdraudējumus mazinošs risinājums.
