Administartīvo naudas sodu izpilde valsts iestādēm sagādā papildus slogu. Kā ReTV Ziņās jau informējām, Valsts kontrole secinājusi, ka piecreiz lielāks darba apjoms, kopš spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, ir Valsts policijai, jo tā piemēro un nodrošina izpildi 90% no visiem mūsu valstī piemērotajiem naudas sodiem. Kopš likums ieviests, pagājuši četri gadi. Kā to vērtē Tieslietu ministrijā un Valsts policijā?
Administratīvie pārkāpumi Latvijā ir ļoti dažādi, sākot ar dzīvošanu bez derīgiem personas apliecinošiem dokumentiem, beidzot ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem sodus piemēro adminstratīvā veidā. Šobrīd ceļu satiksmē sods jāapmaksā mēneša laikā, tāpat kā par citiem administratīvajiem pārkāpumiem. Agrāk tā nebija. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: “Ceļu satiksmes jomā varēja sodus krāt gada garumā, aizbraucot uz kārtējo tehnisko apskati, tos varēja nomaksāt. Sanāk kā uzkrātais parāds. Šī joma tika vienādota, lai tā būtu pilnīgi vienāda visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no izdarītā administratīvā pārkāpuma. Par šo jomu kontroles ziņojumā izskan sava veida kritika, process ir kļuvis smagnējāks. Runa jau ir par naudas sodu, nevis licenci ātrumu pārkāpšanai.”
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs norāda, ka nepiekrīt šādam Valsts kontroles situācijas vērtējumam. Papsujevičs: “Mūsu skatījumā vienlīdzībai ir jābūt. Un tas arī bija viens no sodu reformas mērķiem. Administratīvo pārkāpuma kodekss bija viens no tā saucamajiem vecajiem likumiem, ko mēs pārmantojām kā idejisku kopumu no Padomju Savienības laikiem. Ar to tam tik pielikts punkts”.
2022. gadā Latvijā fiksēti 483 tūkstoši lēmumu par ceļus satiksmes noteikumu pārkāpumiem – tie nav tikai sodi par ātruma pārkāpumiem, bet arī par braukšanu bez tehniskās apskates, bez obligātās civiltiesiskās atbildības polises un citiem. Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele: “Tas ir darbu apjoms, kas ir palielinājies, jo pirms tam pirms jaunā likuma bija cits regulējums, kad, ja iestāde, kas izskata un konstatē, ir viena un tā pati, persona izdarījusi vienlaicīgi vairākus pārkāpumus, tad bija tikai viens lēmums – smagākais pants –, iekļāvās vieglākie. Ar 1. jūliju 2020. gadu ir – cik ir pārkāpumu, tik lietu.”
Valsts policijā pārkāpumus fiksē gan policisti uz ceļa, sastādot protokolus, gan ar radaru un citām tehniskajām sistēmām. Ziemele: “Tehniskie līdzekļi, kas ar katru gadu palielinās, tos uzstāda vairāk, attiecīgi pārkāpumi vairāk tiek konstatēti.”
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs pēc likuma četru gadu darba redz veidus, kā efektivizēt procesus. Papsujevičs: “Ir jāpadara automatizētāka iespēja sodu nomaksai. Ir jāpaplašina iespējas, piemēram, jebkurā lielveikalā sodus apmaksāt, līdzīgi kā rēķinus apmaksājam. To iesaka arī Valsts kontrole, tam piekrītam un noteikti pie tā strādāsim.”
Vēl viens no reformas mērķiem bija pie atbildības saukt ārzemniekus, kas veikuši administratīvos pārkāpumus Latvijā, kā arī visiem mūsu valsts iedzīvotājiem nodrošināt vienādus apstākļos. Tas ir sasniegts, norāda Tieslietu ministrijā. Valsts policijā uzskata, ka varētu sodu sistēmu vairāk centralizēt, tādējādi samazinot birokrātisko slogu.
