Viena no latviešu kino zelta filmām nenoliedzami ir Vara Braslas 1993. gadā uzņemtā “Ziemassvētku jampadracis”. Aizvadītajā nedēļas nogalē daļa filmas dalībnieku savā ziņā atkal atgriezās šīs filmas uzņemšanas laukumā. Šoreiz – lai Cēsu novada Ungurmuižā kopīgi ar fotogrāfi Sintiju Cērpiņu taptu filmas foto reportāža. 

Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsu novada Ungurmuižā atkal skanēja Mārtiņa Brauna īpaši filmai “Ziemassvētku jampadracis” radītās dziesmas un pat skrēja žurciņa, kā dēļ koncentra laikā ģība skatītāja. Fotogrāfei Sintijai Cērpiņai iecere šo filmu atkal atdzīvināt caur fotoobjektīvu radusies pēc tikšanās ar Lieni Bērziņu, vienu no Zostiņu ģimenes apdāvinātajām māsām. Cērpiņa: “Es filmu fotogrāfēju, jo vairāk nekā 20 gadus skatos uz pasauli caur objektīva aci. Filma tiek paralēli fotogrāfēta, tai pašā laikā filmēju aizkadrus, nevaru teikt, ka es pārfilmēju filmu. Kad mēs tos aizkadrus saliekam kopā, mums radīsies ļoti skaits darbs.”

Lai šo ideju īstenotu, filmēšanas laukumā nu jau pieaugušas satikušās Zostiņu ģimenes māsa Liene un Lāsma, viņu abu meitas, kā arī izcilais diriģents Kaspars Ādamsons, kurš tolaik filmā atveidoja brīnumbērnu. “Tas ir lieliski, ka tās jaukās vērtības, kas mums ir radušās, arī domājot par kino, ja tās ir iedzīvojušās mūsu un mūsu bērnu ikdienā, ja mēs tās atzīstam par labu esam un sākam jau citēt ikdienā. Tad ir lieliski, ka mēs to redzam un atkārtojam, atceramies par tām un vēlamies šajās sajūtās pakavēties ilgāk,” saka Ādamsons.

Šoreiz brīnumbērna lomā iejutās jaunais talants Gustavs Kalējs no Cēsīm. Abas māsas atzīst, ir sajūta, kā nokļūstot laika mašīnā. Bērnībā piedzīvotais filmēšanas laukumā ir kas tāds, ko nekad neviens nevarēs atņemt. Šoreiz to ir iespējams izdzīvot kopā jau ar saviem bērniem. “Ir tik daudz deja vu momentu. Man bērns var to piedzīvot, es pati tieku iesaistīta procesā. Lienes Līna. Tas ir kaut kas tāds, ka mēs atkārtojam savas bērnības labākās atmiņas,” saka filmas dalībniece Lāsma Paleja.

“Šoreiz izpaliek tās rūpes, kuras bija mammai un tētim, kuri mūs krāmēja autobusa ziemas vidū. Veda uz Rīgu, uz kinostudiju. Šoreiz par to visu ir parūpējusies Sintija ar savu komandu, cik daudz cilvēku ir šajā procesā, lai mēs varētu piedzīvot šo fantatisko sajūtu, kas ir šodien,” saka filmas dalībniece Liene Bērziņa.

Fotogrāfe Sintija Cērpiņa kopā ar komandu ļoti rūpīgi atlasījušas darba procesam nepieciešamos rekvizītus. Vēl iepriekšējā naktī tapusi autentiska apkaklīte mazajai Mildiņai, ir uzadīta veste brīnumbērnam un pat liecība Vilim ar visu divnieku matemātikā. “Šis projekts mums nav finansēts ne no kādiem projektiem, tā ir mūsu pašu iniciatīva, mūsu pašu vēlmes. Mēs meklējam pagrabos, skapjos, visur, kur mēs ko varam atrast. Tā mums tas stāsts saliekas,” saka projekta asistente, aktrise Jana Kļaviņa.

Darbs pie filmas fotoreportāžas esot sākts jau pērn pavasarī, kad uzņemti ziemas skati. Gala rezultāts – fotoalbums un aizkulišu vide– būs aplūkojami sociālajos medijos.