Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Cēsu muzejā “Dzīvais cimds” un “Jettes skola”

15. decembris 2024

“Mācīties būt laimīgākiem” –  tā tagad gada nogalē aicina Cēsu muzejā atklātā “Jettes skola”, kuru izveidojusi Jettes Užānes mantojuma glabātāja Elīna Apsīte. Atzīmējot Cimdu Jettiņas simtgadi, Cēsu muzejā skatāma arī viņas cimdu izstāde “Dzīvais cimds”, kas ir jau guvusi ļoti lielu apmeklētāju interesi. 

Jette Užāne  jeb – kā viņa tika dēvēta – Cimdu Jettiņa, bija Tautas daiļamatu meistare, kuras devums ir  ne vien neskaitāmi, oriģināli cimdu pāri, bet arī gara spēks, ar kuru viņa prata iedvesmot arī citus. “Es domāju, ka viņa bija tas cilvēks, par spīti tam, ka viņa daudzus gadus dzīvoja viena pati, būdama invalīda ratiņos, viņa mācēja būt laimīga.  Un viņa prata iedvesmot citus cilvēkus būt laimīgiem.  Katru vakaru mēs bīdījāmies skatīties, kā riet saule un tad viņa savās dienasgrāmatās ir ierakstījusi, vai tad tā arī nav laime, sēdēt zem liepiņām un skatīties, kā riet saule. Tā sīkās lietas, tas vērīgums, tā cieņpilnā attieksme pret pasauli, pret dabu, pret cilvēkiem, kas tev apkārt, viņa ir tā, kas, man šķiet, mūsdienu cilvēkam ir atkal no jauna jāiemācas.”

Jettes skola – tās ir dažādas meistarklases, kurās tiek runāts gan par viņas pasaules skatījumu, iedziļināšanos dabas procesos, gan arī ir iespēja apgūt adīšanas pamatus un izzināt viņas rakstu noslēpumus. “Tur ir ieadīts tik daudz tehniski mazu smalkumu, tais cimdos tā lielākā vērtība ir tas smalkums un tie visi mazie knifiņi, viņai ir ļoti daudz to mazo knifiņu, kurus var pētīt un pētīt, mācīties.”

Izstādes kuratore Elīna Apsīte ļoti labi zina Jettes Užānes dzīves skatījumu, jo no septiņu gadu vecuma vasaras brīvlaikus viņa pavadīja pie Cimdu Jettiņas Dzērbenes „Lejniekos”.  “Es visas savas vasaras pavadīju „Lejniekos”! Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka es biju klātesoša visām Jettes cimdu izrādēm un manī, kā cietajā diskā tie stāsti ierakstījās, tajā brīdī, tad, kad Jettiņa aizgāja, man likās, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi to saglabāt.”

“Glabājot šo Jettes Užānes mantojumu, Elīna Apsīte izdevusi arī viņas dienas grāmatu, šī “Jettes dienu grāmata” rosināja izveidot arī laikmetīgās dejas izrādi “Kā man gribas iet”, tagad top grāmata par Cimdu Jetiņu un tajā būs arī viņas cimdu atšifrējumi, kurus veic TLMS “Atkalnis” vadītāja Ineta Krastiņa. “Tas nozīmē to, tīri tehniski saprast, kā tas tika darīts un tīri tehniski datorā, ilustratorā sazīmēt katru valdziņu un vēl pierakstīt klāt, kas tas ir. Vai tas ir vienkārši? Nav vienkārši, tāpēc, ka Jettei tā pieeja cimdiem ir bijusi ļoti atšķirīga.”

Arī grāmata, kurā būs Jettes cimdu raksti un cimdu stāsti, būs apliecinājums arī viņas dzīves filozofijai,  no kuras varam daudz ko mācīties, kā tikt pāri pat šķietami nepārvaramiem pārbaudījumiem. “Viena no ļoti svarīgām lietām, ko viņa man arī mācīja, ir disciplīna, pašdisciplīna, tev ir sevi jātur rokās, jo tu esi daudz spēcīgāks par tavu ķermeni, par tavām emocijām, par tavu gribu, par tavu negribu, viņa teica – nav tāda vārda es nevaru, nav tāda vārda – es negribu. Viņa domāja stāstus tādus, ka cilvēki, braucot no savām aktīvajām dienas gaitām, viņi atbrauca pie Jettes un teica – es esmu sasmēlies spēkus, vai tas nav paradoss…”

“Jettes skolas” un izstādes “Dzīvais cimds” noslēguma pasākums būs 28. decembrī.