Lai integrētu cilvēkus ar īpašām vajadzībām, līdzfinansētā Eiropas Savienības projektā gada laikā no Ogres novada un Igaunijas pilsētas Hāpsalas pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvji dalījās pieredzē un pārsprieda nākotnes iespējas. Savukārt pavasarī notika pieredzes apmaiņas braucieni, lai darbotos kopējās darbnīcās. Nupat projekts noslēdzies un notika pēdējā tikšanās, lai atvadītos un pārspriestu, kā gājis projekta laikā.
Ir pagājis gads, kopš Ogres novads sadarbojās ar Igaunijas pilsētu Hāpsalu, lai pārrunātu un īstenotu dažādus pasākumus, iekļaujot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kā var novērot atvadu pasākumā, ir notikušas lielas pārmaiņas. Kāds māk pats uztaisīt ēst, ko iepriekš nav pratis, cits ir atradis jaunus draugus, savukārt vēl kāds ir laimīgs, ka sanācis pabūt arī ārzemēs. Hāpsalu sociālās mājas direktore priecājās, ka projekts raisījis pozitīvus rezultātus. Igaunijas pilsētas Hāpsalu sociālās mājas direktore Annaliisa Täht: “Man ļoti patika projekts. Pirmkārt, jau tāpēc, ka mūsu klientiem bija iespēja gūt daudz iespaidus un pieredzi, ko parasti viņi nevar tā iegūt. Dažiem šī ir pirmā reize ārpus Igaunijas, viņi guva jaunus draugus no Ogres, tā kā viņiem šis bija ļoti lielisks laiks.”
Lai integrētu cilvēkus ar īpašām vajadzībām, liels uzsvars tika likts uz ēdināšanas sektoru. Kafejnīcā “Pie Zelta Liepas”, kas ir sociāls uzņēmums, varēja iemācīties pagatavot maltīti sev. Kā atzīst Ogres novada pašvaldības pārstāve, tas vainagojies ar rezultātiem. Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale: “Ir bijuši gadījumi gadījumi, ka pat tādi cilvēki ar smagu saslimšanu, kā, piemēram, Dauna sindromu, kas, pēc vecāku teiktā, nekad nav turējuši rokā glāzi, viņi to ir baidījušies darīt, šobrīd ne tikai tur rokā glāzi, bet mazgā un slauka. Principā progress pozitīvā virzienā notika ļoti ātri. Pat dažam labam bija vajadzīgi divi mēneši. Un tas prieks, asaras un gandarījuma sajūta, ko mēs redzam šajās ģimenēs, ir fantastisks.”
Kā atzīst abas pašvaldību pārstāves, galvenā vērtība ir nevis apgūtās prasmes, bet atbildība un to, ka arī cilvēki ar invaliditāti jūtas noderīgi un vajadzīgi. Annaliisa Täht: “Es personīgi jūtos tā, ka mēs esam izdarījuši tiešām kaut ko svarīgu viņiem. Kad es jautāju vienam no klientiem, ko tas viņam nozīmē, teica, ka jūtas, ka viņu daudz vairāk iekļauj, ka tiek ņemts vērā viņa viedoklis un prasmes. Manuprāt, tā ir lielākā vērtība, ko mēs varam iegūt no šī projekta.”
Viens no projekta mērķiem bija arī izglītot sabiedrību, ka starp mums ir arī cilvēki ar invaliditāti. Kā pieredze rāda, joprojām daļai sabiedrības nav izpratnes par to. Bārbale: “Pat šo pāris mēnešu laikā, kamēr norisinājās projekts, joprojām nācās saskarties ar tādu iedzīvotāju tekstu – kas ir sociālā uzņēmējdarbība? Ko tas nozīmē? Vai – uz kafejnīcas logiem nekad neliekat uzrakstu, ka šeit ir sociālā uzņēmējdarbība. Uz jautājumu – kāpēc? –, tika saņemta atbilde – mēs te nekad nebūtu nākuši iekšā.”
Tāpēc nākotnē plānots turpināt veikt dažādus pasākumus, lai integrētu cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šobrīd notiek diskusijas par sadarbību ar Ukrainu.
