Sisti, badināti, slīcināti un dedzināti, aplieti ar ķīmiskām vielām vai piesieti pie koka - cilvēku nežēlībai pret dzīvniekiem robežu nav. Pēdējie skaļākie notikumi: Rīgā ar pneimatisko ieroci sašauts kaķis un aprakts dzīvs suns. Tā gan ir tikai aisberga redzamā daļa. Tie ir gadījumi, par kuriem ziņo policijai vai dzīvnieku patversmēm, bet - cik ir tādu, par kuriem nav zināms? Dzīvnieku aizstāvji uzskata, lai mazinātu cietsirdību pret dzīvniekiem un šādi gadījumi nepaliktu bez sekām, sabiedrībai ir jāiesaistās vēl vairāk.
Suns, kuru svētdien atrada apraktu dzīvu, šobrīd turpina atkopties dzīvnieku patversmē “Ulubele”. Viņu bija pamanījuši iedzīvotāji, ka ir jau pa pusei ar priekšķepām un galvu izkārpījies laukā no bedres, bet tālāk pats nav ticis galā. Tika izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija. Ir sākts kriminālprocess un suņa saimnieks noskaidrots. “Suņuks šobrīd atkopjas. Protams, viņš ir opītis, kuram ir 14 gadi, nav viegli ar staigāšanu. Viņam ir artrīts, viņš ne pārāk veikli kustās, bet apetīte šobrīd ir labāka, nekā bija pašā sākumā. Mēs ļoti ceram, ka viņš nomierināsies, atkopsies un ka tomēr viņa vecumdienas būs cienīgas un cieņpilnas,” saka dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Suņa saimnieka iemesli šādai cietsirdīgai rīcībai dzīvnieku patversmei “Ulubele” nav zināmi. Diemžēl ar nežēlību pret dzīvniekiem nākas saskarties bieži. Diāna Elekse: “Tikko bijis gadījums Mālpilī, ka makšķernieki izvilka no upes maisu, kurā bija kaķenītes līķis. Maisā kaķīts iekšā un akmens. Tā ir bijusi apzināta slepkavība. Kaķis ir vienkārši noslīcināts. Tas ir tāpat kā dzīvs aprakts.”
Arī dzīvnieku aizsardzības biedrībā “‘Ķepu-Ķepā” min dažādus gadījumus, ar kādiem nākas saskarties. Sisti, nebaroti, suņi ar kaklā ieaugušu ķēdi, bieži kaķēni ielikti maisā un izmesti, arī neārstēti dzīvnieki ar ielaistām brūcēm un infekcijām. Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš saka: “Lauksaimniecības dzīvniekiem mēdz būt tā, ka grūti pateikt cilvēku motivāciju. Dzīvnieki ir nobadināti, nepietiekami baroti, tāpat izmitināti vietās, kur nevar dzīvnieks patverties no dabas nokrišņiem, no aukstuma, siltuma, fiziski nomocīti.”
Tā arī “Ķepu-ķepā” vadītāja Gundega Bidere stāsta par gadījumu ar kādu zirgu, kas pirms četriem gadiem no viņiem adoptēts. “Zirgs nobadināts līdz nāvei, mētājas pļavas vidū, saimniece devusies svētceļojumā.” Saimniece sazvanījusi Gundegu, ka vajadzīga atļauja zirga eitanāzijai. Gundega bijusi šokā, jo neviens nebija viņai piezvanījis un pateicis, ka zirgam ir slikti. “Aizbraucot uz notikuma vietu, skats ir baiss. Zirgs guļ lauka vidū, vetārsti gaida Pārtikas un veterināro dienestu, jo bez saimnieka klātbūtnes viņi nav tiesīgi veikt dzīvnieka eitanāziju. Protams, ir puņķi, kreņķi un asaras. Zvanīju Valsts policijai. Šobrīd izskatās, ka šī lieta aizies, jo, kā teica jurists, mums ir līķis ar visu nazi.”
Dzīvnieku patversmēs gan norāda, ka nav mazums gadījumu, kad par nežēlību pret dzīvniekiem lietas nemaz netiek ierosinātas vai arī izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ. Kā savā “Facebook” profilā pie ieraksta par dzīvu aprakto suni pauž dzīvnieku patversme “Ulubele”, ka vairs nav spēka atkal un atkal saskarties ar šādu cilvēku ļaunumu, trulumu un nesodāmības sajūtu, ka trūkst līdzekļu, lai glābtu dzīvniekus, un trūkst resursu, lai palīdzētu iestādēm atklāt varmākas. Patversmes pārstāvesprāt, jo vairāk sabiedrība iesaistīsies, jo, iespējams, policijai būs lielāks stimuls šādus gadījumus izmeklēt. Diāna Elekse: “Tiklīdz tā ir liela sabiedrības daļa vai lielākā sabiedrības daļa, tad noteikti, es domāju, arī tiesībsargājošās iestādes būs spiestas lielāku uzmanību pievērst šīm problēmām un šīm konkrētajām lietām. Un, iespējams, šīs lietas tad tiks novestas līdz galam.”
Tiesu administrācijai apkopojot datus no 2020. gada līdz šim brīdim, ar nosacītu vai reālu sodu, piemērojot brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, probācijas uzraudzību, naudas sodu vai sabiedrisko darbu, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodītas vien 17 personas.
Pēdējo lietu izskatīja Rēzeknē, kur notiesātajam piemēroja 200 stundas sabiedriskā darba. Persona 2019. gadā ar savu medību bisi bez tiesiska pamata no aptuveni 40 metru attāluma izdarīju vienu mērķtiecīgu šāvienu uz laukā uzmeklēto, savā vaļā skrienošo suni. Kad suns nokrita, piegāja tam klāt un vēl vienu reizi iešāva viņam sirds rajonā. Pēc tam ieraudzīja otru savā vaļā skrienošu suni, tieši tāpat izrīkojās arī ar viņu.
