“Skats ir briesmīgs,” – tā dižkoku pētnieks Guntis Jānis Eniņš aprakstīja nesen degušo Dambju dižozolu Valmieras novada Burtnieku pagastā. Šis koks bija viens no tiem, ko viņš ar savu komandu devās izpētīt un novērtēt. Jau iepriekš ziņots, ka ozolam nesen iespēra zibens, izraisot ugunsgrēku. Koks aizdegās, dzēšanas darbi ilga vairākas stundas. Visa Eniņa dzīves laikā viņš vēl nebija pieredzējis tik smagus koka postījumus. Dižozolam ir nolūzuši zari, apdegusi miza un gandrīz pilnībā izdegusi visa stumbra iekšiene.
Dižkoku pētnieks Guntis Jānis Eniņš: “Kokam vienā pusē ir dramatisks skats. Stumbrs sadalās jau galotnes daļā, sazarojas trīs daļās; tur ir nolūzis arī liels apakšējais zars. Trešdaļa ir bojāta, un viss, kas augšā palicis, ir arī apdedzis. Miza ir kļuvusi nedzīva un vairs neatjaunosies. Zem apdegušās mizas vēl ir kādas dzīvības atliekas, taču tas, kas pārvērties oglēs, tur vairs neko neizdarīs.”
Novērtējot koka stāvokli, Eniņš norādīja, lai arī bojājumi ir nopietni, ozols, visticamāk, izdzīvos un spēs atveseļoties. Taču, apskatot dižozolu, tika pamanīts, ka gruzdēšana turpinās joprojām. Uz notikuma vietu operatīvi ieradās Rencēnu un Burtnieku brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), lai atsāktu dzēšanas darbus.
VUGD pārstāvis Rihards Reiziņš: “Ugunsgrēks ir sarežģīts – dižozols ar tukšu dobumu. Tam ir vairāki slāņi, ja tā var teikt, jo koks veidojies daudzās kārtās. Mēs cenšamies kokam radīt pēc iespējas mazāk bojājumu, lai saglabātu to dzīvu. Vieglākais risinājums būtu nozāģēt lielāku daļu, taču mūsu mērķis ir saglabāt koku. Vietām joprojām kaut kas gruzd. Piemēram, šodien konstatēts, ka zara iekšpusē ir dobums, kurā vēl atrodas kāds uguns perēklis, ko šobrīd dzēšam.”
Dižozolam izzāģēta neliela dobuma daļa, jo dzēšana notiek arī no koka iekšpuses — tas ir vienīgais veids, kā saudzīgi apturēt tā gruzdēšanu. Dambju dižozols ir viens no lielākajiem dižozoliem Latvijā, tāpēc tā saglabāšana ir ļoti svarīga.
