Uz autoceļiem ar grants segumu Latvijā turpinās šķīdonis. Kamēr Kurzemē un Zemgalē ceļi pamazām apžūst, Vidzemē un Latgalē grants seguma ceļi aizvien ir visai bēdīgā stāvoklī. Lai valsts ceļus pilnībā nesabojātu, uz tiem ir noteikts masas ierobežojums 10 tonnas. Tiesa gan – pavasarī tas rada problēmas lauksaimniekiem, kuriem ir apgrūtināti lauku darbi, kā arī pārtikas piegāde mājlopiem.
Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Naukšēni” pārstāvis Jurģis Krastiņš Valmieras novadā rāda ceļu, pa kuru ik dienas ir jāved vismaz 20 tonnas spēkbarības, lai fermā pabarotu slaucamās govis. Viņš skaidro, ka aptuveni 10 kilometru lielais attālums jāmēro gan pa valstij, gan pašvaldībai piederošiem ceļiem, kas ir gan asfaltēti, gan arī ar grants segumu. Ja pašvaldība ir radusi iespēju, lai lauksaimnieki arī šķīdoņa laikā varētu fermām piegādāt dzīvnieku barību, tad pa valstij piederošiem grants ceļiem likumīgi to pašlaik izdarīt nevar. “Lūk, ir tā zīme, aiz līkuma ir mūsu ferma, bet tālāk mēs braukt nedrīkstam ar neko lielāku, kas spēj apgādāt mūsu fermu.”
Uzņēmējs uzsver, ka masas ierobežojumi uz grants seguma ceļiem raizes sagādā ik pavasari. Jo šķīdoņa laiku nav iespējams saskaņot ar veicamajiem lauku darbiem. “Tas, ka mums ir agronomiski termiņi, tas, ka mums ir sējas laiks, mēs nevaram uz divām nedēļām atlikt sēju, tad mēs varam nesēt vairs virspār, ja mēs atliekam, kamēr tas ceļš tur būs tādā stāvoklī, ka varēs zīmes ņemt nost.”
“Latvijas Valsts ceļi” savukārt norāda, ka masas ierobežojumi pašlaik saglabājas uz 822 ceļa posmiem ar grants segumu. Visvairāk tieši Vidzemē – 252 posmos. Šķīdoņa laikā atļaujas kravu izvešanai netiek izsniegtas, bet bez ierobežojumiem var pārvietoties operatīvais un sabiedriskais transports, svaigpiena pārvadātāji, kā arī veikt kritušu dzīvnieku izvešanu. Ceļu uzturētāji vēl norāda, ka lauksaimniekiem šķīdoņa laikā piegādes kravas ir jāsadala mazākās, lai nebojātu ceļu nestspēju.
Foto: Zemnieku saeima
