Latvijas Kultūras akadēmijas audzēkņi – topošie aktieri, režisori, operatori – kopā ar Gulbenes novada jauniešiem četras dienas pavadījuši rezidencē “Mūsdienu mīti”. Tās laikā izveidojuši īsfilmas par sešām dažādām novada teritorijām, paralēli apgūstot aktiermeistarību kino.
Anita Birzniece, Stāmerienas pils projektu vadītāja: “Pirmā diena bija tāda teorētiska, kad režisors Elmārs Seņkovs ļoti centās jauniešiem, audiovizuāliķiem, pateikt, ko negaidīt no aktiera, jo viņš nav kino aktieris, vai ko drīkst sagaidīt. Otrā diena jau bija tā, kurā jauniēši sāka viedot scenārijus un stāstus, veidoja grupas, kuras sāka jau ceļtoi pa dažādām novada vietām. Vakar pilnu dienu, pilnu nakti montēja, lika skaņu. Ceturtajā dienā notika filmu skatīšanās un analīze.”
Šāda rezidence viesiem iesaistītajiem bijis liels izaicinājums – pirmkārt, tik īsā laikā atrast mītus vai stāstus par konkrētu novada teritoriju, paspēt uzraksīt sižetisko situāciju, apzināt lokāciju, nepilnu četru, piecu stundu laikā to izmēģināt un nofilmēt. Otrkārt, arī filmēšanas veids šīm īsfilmām izvēlēts netradiconāls – visu stāstu izstāsīt vienā kadrā, jeb visu filmu uzfilmēt vienā piegājienā. Elmārs Seņkovs, režisors: “Šo formātu izdomāja Dāvis Sīmanis, tā bija viņa ideja – izstāstīt stāstu vienā kadrā, nemontējot. Un tur ir divi iemesli – viens iemesls, lai mēs netērētu tik daudz laika montēšanai. Attiecīgi skaidrs, tas uzdevums ir jāizpilda īsā laikā. Otrkārt, tas māca, kā vienā kadrā var lēkāt laikā. Attiecīgi, ka vienā nesamontētā plūdumā tēli, kas tur spēlē, var nonākt gan pagātnē, gan nākotnē. Tas, manuprāt, ir diezgan labs izaicinājums, arī kino pasaulē ir tādi piemēri, kas ir tā filmējuši filmas.”
Un arī paši studenti atzīst, šis ir bijis ļoti interesants piedzīvojums. “Pirmā cīņa ar to, ka nu tev nebūs tā, ka skaties šeit, tagad mēs nogriezīsim, pamēģināsim vēlreiz. Bet tev ir jābūt perfektai horeogrāfijai cauri katrai lokācijai, kur tu iesi, kā tu iesi, kā kamera ies. Tev ir jājūt, kad kamera ir tev virsū. Šis bija mums no aktieru puses liels pārbaudījums – atcerēties visas darbības pēc kārtas un turpināt dzīvot. Un arī pašiem kino studentiem pirmo reizi bija tāda pieredze – sēdēt un tik īsā laikā izdomāt visu mākslu, ko mēs te esam uztaisījuši,” stāsta Ričards Murāns, Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskās aktieru mākslas trešā kursa students.
Režisors Elmārs Seņkovs kopā ar citiem rezideces noslēgumā novērtēja, ka īsfilmu gala rezultāts esot pārsteidzoši labs. Un par to jau drīzumā pārliecināties varēs ikviens interesents, jo jauniešu darbus plānots arī izrādīt publiski. “Mums ir vienošanās, ka šīs filmas tiek sakoptas, salikti titri un sagatavotas, ar radītāju piekrišanu, ko viņi arī ir snieguši, tās tiek nodotas mūsu rīcībā. Un mēs vēlamies taisīt gan filmu skatīšanās seansu Gulbenes novada vidusskolā, kur kopā ar jauniešiem varēsim dalīties savā pieredzē, kā tas ir būt klāt un vērot šo procesu no malas, kad īsfilmas tapa. Mes arī ļoti, ļoti gribam taisīt šeit, Gulbenes novada kultūras namā, publisko kino vakaru. Un mēs tiešām arī redzam, ka īsfilmas varam izmantot kā netradicionālu, netipisku, kāds pat varētu tās dēvēt pat antireklāmu, bet tiešām šos stāstus, filmas izmantot kā atgādinājumu, ka – hei, te ir Tirza, te ir Galgauskas baznīca, te ir Stāmeriena, te ir Jaungulbene,” saka Anita Birzniece, Stāmerienas pils projektu vadītāja.
Jāpiemin, ka rezidenču rīkošana sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Gulbenes novada pašavalību Stāmerienas pilī norit jau trešo gadu, arī nākotnē plānota šādu un līdzīgu sadarbības projektu turpināšana.
