Ogres novadā, Suntažos, iedzīvotājiem aizvadīta tikšanās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu par Kangaru kalna ceļa posma atjaunošanu. Iedzīvotāji stāsta, ka ceļš jau vairākus gadus ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Autovadītājiem nereti nākas pārplēst sava auto riepas, bet autobusu šoferiem griezties atpakaļ un braukt pa apvedceļu. Vai pēc tikšanās, varētu kas mainīties?
Kangaru kalna ceļa posms, kas iet cauri Ogres un Ropažu novadam, šobrīd ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Lietus un sala laikā ceļš kļūst gandrīz neizbraucams. Suntažu pagasta iedzīvotāji, kuriem minētais ceļa posms ir iespēja aizbraukt uz Rīgu un Ēgļiem, norāda, ka jau pirms 20 gadiem tika cerēts uz šī ceļa atjaunošanu, taču tas joprojām nav noticis.
Ēriks Jēkabsons, Suntažu pagasta iedzīvotājs: “Pirms 10 gadiem ar ģimeni pārvācāmies uz Suntažiem. Pirmajā gadā vien tur braucot, ja es nemaldos, kādas 6 riepas pārsitu kamēr iemācījos. Ikdienā tie ir ļoti lieli izdevumi, kad tas ceļš īpaši pavasaros, rudeņos ir tādā stāvoklī, ka pa viņu normāli nevar izbraukt. Tad mums ir līkums gandrīz 17 kilometri jābrauc ir rinķī. Tas ir laiks, kas ir papildus katru dienu tev ap 40 minūtēm, braucot uz darbu.”
Ināra Lielmeža, Suntažu pagasta iedzīvotāja: “Kādreiz ceļa uzturētāji vienkārši nokaisa akmeņus, nu, šķembas. Un braucot uz Rīgu, mēs pārsitām riepu uz tiem…nu, šķembas ir asas, riepu pāršķīla.”
Dzidra Sproģe, Suntažu pagasta iedzīvotāja: “Burtiski tagad, nedēļu atpakaļ, braucu uz Rīgu. Autobusa šoferis aizliedz sēdēt priekšējos sēdēkļos. Es saku – kādēļ es nevaru sēdēt? Es redzu ceļu. Viņš saka – nē, jūs nedrīkstat, jo jūs apdraudat savu dzīvību, braucot pāri Kangaru kalniem. Viņš vienkārši neriskē braukt, jo ir tik slidens. Viņš saka – es nebraukšu, ja jūs sēdēsiet priekšā. Bail jau. Vispār izvēlos nebraukt uz Rīgu, tad, kad ir slidens.”
Lai Kangara kalna ceļa posmu atjaunotu, apgrūtina tas, ka tas atrodas dabas liegumā. Un kopš 2020. gada notiek projektu saskaņošana. Tikai pirms nedēļas tika saņemts Valsts vides dienesta apstiprinājums, kas apliecina, ka projektu var īstenot.
Suntažu iedzīvotājs: “Un tas jautājums par to dabas liegumu – vai ir jāizdomā velosipēds no jauna? Vai katram dabas liegumam jāizstrādā komisija, kas pētīs tās vardītes, tārpiņus. Vai nav kāds velosipēds izgudrots?”
Anna Kononova,“Latvijas Valsts ceļi” komunikācijas daļas vadītāja:”Projekts ir izstrādāts, tā izmaksas tiek lēstas apmēram 9 ar pusi milions apmērā. Un būvdarbu iespējas un sākuma termiņš būs atkarīgs no tā, kāds finansējums turpmākajos gados būvdarbiem Valsts ceļu tīklābūs pieejams vai šī projekta realizācijai būs pietiekams finansējums un kurā gadā tas notiks, tas ir pilnā mērā atkarīgs no valsts budžeta. “
Ņemot vērā, ka līdz šim projekts nebija saskaņots, šī gada plānos tas nav ieviests. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa uzsvēra, ka par finansējuma piesaisti atbildīga ir Satiksmes ministrija. Viņa apsver iespēju, ka varētu notikt Eiropas strūktūrfondu pārdale.
Inga Bērziņa, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre (JV): “Tas, ko mēs no mūsu ministrijas puses varam darīt, pastrādāt pie Eiropas struktūrfonda pārdalēm. Jo mums pie ministrijas ir programma tieši administratīvās reformas ceļu sakārtošanai. Tur gan ir beidzies finansējums, bet, ja tas kaut kur netiek apgūts un tiek pārdalīts šajā programmā, tad mēs noteikti varētu skatīt arī šo ceļu.”
Valdis Ancāns, Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs: “Man nedaudz bija bažas pirms sapulces, ka nebūs. Jo tiešām tie 20 gadi, neviens vairs lāgā netic. Un tas briesmīgākais, ja iedzīvotāji vairs valstij netic. Tāpēc labi, ka ministre atbrauca, uzklausīja un, manuprāt, ļoti labi argumenti bija, es ceru, ka mums kopīgiem spēkiem izdosies.”
Uz šo tikšanos bija aicināts arī Kaspars Briškens, taču viņš nevarēja ierasties.
