Irbe Šmite: Latvijas mežos ir pietiekami sēņu, nevajag vēl cilvēkiem „iesēņoties“ uzskatos

Ja vaicāsiet Google, kas ir Irbe Šmite, šīs trešdienas raidījuma „ Personības kods“ viešņa, varat samulst, jo šķitīs, ka Latvijā ir vairākas sievietes ar šādu vārdu un uzvārdu.

 Dizainere, arhitekte, ekonomikas maģistre. Irbei ir tikai trīsdesmit un trīs augstākās izgītības ekonomikā, arhitektūrā un humanitārajās zinātnēs. Turklāt katrā no šīm jomām viņa jau paguvusi ko pamanāmu izdarīt.

 Mediju uzmanības lokā viņa nonāca pirms dažiem gadiem, kā viena no apakšveļas zīmola „Kūsiņš“ radītājām, tomēr vienmēr paralēli darījusi vēl arī citas lietas. Šobrīd, kā pati saka, ir biznesu mačmeikere, eksporta tirgus pētījumu un starptautiskās pārdošanas atbalsta projektu menedžere uzņēmumā Gateway&Partners.

Irbe aktīvi darbojas Zemessardzē, stāsta par to medijos un vēlas ar personisko piemēru iedvesmot arī citus pievienoties dienestam. Jau piecus gadus Irbe Šmite ir arī viedokļu rakstu autore žurnālā Imperfekt, kur apraksta ērtas, neērtas un smieklīgas tēmas vēsturē un popkultūrā. 

Un arī tas vēl nav viss, jo brīvajā laikā viņa ir soliste neo-eklektiskā post-indie šlāgera grupā „Aptiekas Bēru Ansamblis“ (ABA), kas ir pirmā sava žanra pārstāve Latvijā. Un videoklipu producente,producējusi klipus arī grupai „Tautumeitas“.

Irbe uzskata, ka daudz gudri domāt nozīmē spriest par rezultātu, pirms ir mēģināts kaut ko izdarīt. Un iesaka visiem katru nedēļu izmēģināt vismaz vienu jaunu, kaut mazu, lietu vai aktivitāti. Nebaidīties paplašināt redzesloku jebkurā vecumā – Latvijā mežos jau ir pietiekami daudz sēņu, tāpēc nav vajadzības vēl arī cilvēkam „iesēņoties“ savos uzskatos, darbībās un lēmumu pieņemšanas procesos. 

Kad Irbei bija divdesmit divi, kādā radio intervijā viņa atklāja, ka visvairāk baidās dzīvē kaut ko nepaspēt. Un, ka ir uztraucoši, cik ātri cilvēks noveco. 

„Personības kodā“ viņa atklāj Ingai Gorbunovai, ka attiecībā par novecošanu arī tagad domā tieši tāpat. Bet nepaspēšanas sakarā domas mazliet mainījušās. 

„Mans jaunības maksimālisms ir beidzies, man ir daudz grūtāk atrast jaunas lietas, ko es vēl gribētu pamēģināt, kā vēl gribētu sevi izaicināt. Jo ir tā sajūta, ka esmu jau ļoti daudz izdarījusi un izmēģinājusi, un pašlaik pietiek. Šobrīd ir tas posms, kur es vienkārši mierīgi eksistēju. Nu, ja neņem vērā, ka paralēli daru kaut kādas septiņas lietas. Varbūt man pēc kādiem gadiem parādīsies jaunā švunka un tad es nezinu – būšu seniors, kas lēks ar izpletni vai ko tādu, „ smejas Irbe.

Sarunā viņa stāsta par profesionālajiem izaicinājumiem, par to, kā (un kāpēc) iestājusies Zemessardzē. Arī to kādas vērtības dzīvē svarīgas un kāpēc ir tik svarīgi vienmēr būt ieinteresētam dzīvē.

 

Foto: personīgais arhīvs