Decembra sākumā ReTV filmēšanas grupai bija iespēja doties uz Briseli, lai klātienē redzētu, kā noris darbs, lēmums pieņem Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Tikāmies ar trīs Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas – Ivaru Ijabu, Robertu Zīli un Reini Pozņaku. Katrs no viņiem ieskicēja viņuprāt šobrīd aktālākos jautājumus Eiropas Savienībā un Latvijā. Ivars Ijabs akcentē, cik būtiski ir risināt Eiropas Savienības iekšējās migrācijas un demogrāfijas jautājumus.
Kādi sociālie jautājumi pašlaik ir Eiropas Savienības dienas kārtībā un kā tie sasaucas ar situāciju Latvijā?
Es domāju, ka mūsu Latvijas sociālie dienesti ir pelnījuši vēl vairāk saņemt atbalstu tieši no Eiropas struktūrfondiem. Tas ļautu pie mums atvērt, piemēram, vairāk dienas centrus vai atjaunot jau esošos. Attiecībā uz nākamo gadu Latvijā pašlaik būtisks ir jautājums par pārtikas pakām. Bet no plašākas Eiropas Savienības perspektīvas, ir skaidrs, ka mēs nevaram dzīvot vienotā Eiropā ar vienotu tirgu un citiem vienotiem principiem, neuzturot arī vienotu sociālo standartu attiecībā uz pabalstiem un pensijām. Bet Eiropa šādā virzienā dodas ļoti lēni, jo pašlaik tai ir citas prioritātes. Pirmkārt, tā ir aizsardzībā, un, otrkārt, mēs jūtam, ka pamatīgi atpaliekam no pārējās pasaules tieši ekonomikas izaugsmes ziņā. Tās ir arī tās lietas, kurām ir jāatspoguļojas mūsu sociālajā labklājībā.
Vēl viena lieta, kas mums visiem ārkārtīgi sāp, ir tas, kas ar bērniem mūsdienās notiek internetā. Cīnīties ar vardarbību tiešsaistē Latvijā pašlaik ir Labklājības ministrijas uzdevums. Aizvien aktīvāk to vmudina darīt arī Eiropas parlaments, jo tā ir liela problēma.
Savukārt domājot par darba tirgu, Eiropas Savienības prioritātē ir nodrošināt, lai cilvēki gana ilgi būtu produktīvi, iesaistītos saimnieciskajā dzīvē un būtu aktīvi visa mūža garumā. Eiropa arī turpmāk atvēlēs līdzekļus dažādām mūžizglītības programmām, sniedzot cilvēkim iespēju vidējā un arī senioru vecumā attīstīt prasmes, kas viņiem ļautu dzīvot kvalitatīvāk un pārtikušāk. Eiropas Savienības mērķis ir nemitīgi attīstīt iedzīvotāju prasmes, lai cilvēki varētu būt aktīvi darba tirgū līdz pat cienījamam vecumam.
Kādas ir Eiropas Savienības prioritātes darbā ar jauniešiem?
Dažādām Eiropas valstīm ir dažādas problēmas darbā ar jauniešiem. Virknē Eiropas valstu aktuāla tēma ir jauniešu bezdarbs, tai skaitā arī Latvijā. Taču pie mums tā nav tik liela problēma. Mūsu lielākā problēmna ir tā, ka mūsu jaunieši pamet valsti. Ja viņi kaut kur uz dažiem gadiem aizbrauc mācīties vai nedaudz pastrādāt, tad viss ir kārtībā. Bet problēma ir tajā, ka šie jaunieši ļoti bieži vairs neatgriežas Latvijā. Mūsu valstij trūkst iespēju atgriezt šo darba spēku atpakaļ, pēc tad, kad šie cilvēki ir ieguvuši zināšanas un darba pieredzi citās valstīs. Tā ir pamatīga lieta. Tieši šim jautājumam vajadzētu kļūt par Eiropas fondu prioritāti. Proti, Eiropas fondu līdzekļiem vajadzētu veicināt to, ka jaunieši atrod iespējas dzīvot un strādāt Latvijā, nevis vēlas pārcelties uz Parīzi, Minheni vai Diseldorfu, lai tur realizētu savus mērķus un ieceres.
Eiropas Parlamentā jau šī gada sākumā apspriedām ziņojumu par cilvēku tiesībām brīvi pārvietoties. Tajā teikts, ka Eiropa visu laiku ir rūpējusies par cilvēku tiesībām aizbraukt – mēs varam brīvi izbraukt no savas valsts, mēs varam ceļot, dzīvot visā Eiropā, mācīties. Bet galu galā cilvēkiem ir tiesības arī palikt. Proti, cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, pirmkārt jau Latvijas reģionos, ir svarīgi, lai viņi varētu saņemt visus pamatpakalpojumus un cienijamu dzīves līmeni tur pat pašu mājās nekur neizbraucot, salīdzinājumā ar tiem, kuri piemēram, ir devušies uz Īriju vai Vāciju.
Latvijai tas ir ir pamatīgs izaicinājums, jo demogrāfija ir lieta, kas uztrauc visus, tai skaitā, pirmkārt jau uzņēmējus, kuri šeit vēlētos investēt. Viņi to nedara, jo šeit nav darba spēka, jo jaunais darba spēks meklē labākas un ērtākas vietas citviet Eiropā.
Vai Eiropas Savienība meklē risinājumus, kā apturēt demogrāfisko lejupslīdi?
Dzimstības veicināšana Latvijā primāri ir Latvijas valdības atbildība. Lai šo jautājumu risinātu, šis tas tiek darīts, bet rezultāti nav spoži. Nav jau tā, ka valdība neko nav darījusi, bet tā bedre ir tik milzīga, ka visi līdz šim spertie soļi ir gana kosmētiski un nespēj šo bedri aizpildīt. Es nedomāju, ka, lai risinātu demogrāfijas problēmas, Eiropai primāri būtu jāskatās imigrācijas virzienā. Kaut arī Eiropas Parlamentā ir cilvēki, kuri uzskata, ka tas ir regulētas imigrācijas jautājums. Mums primāri tomēr ir jādomā, kā panākt, lai bērni Latvijā dzimtu. Bet otra lieta, ko mēs varam krietni efektīvāk risināt, ir tas, lai jaunieši, kuri Latvijā ir piedzimuši Latvijā arī paliktu. Skaidrs, ka tie jaunieši, kuri aizbrauc, mūsu valstij ir dubults zaudējums, jo viņi vairs nedzīvo un nestrādā Latvijā, nemaksā šeit nodokļus, bet arī viņu ģimenes pieaugums visdrīzāk taps kādā citā valstī, tādā veidā mēs lāpam citu valstu demogrāfiju.
Foto: Ieva Leiniša/LETA