Vēsturiskā Cēsu pilsētas kapsēta jeb tā sauktie Vācu kapi padomju okupācijas gados piedzīvojuši ļoti grūtus laikus. Tie ilgstoši postīti un pamesti novārtā. Taču pēdējos trīs gadus šīs vietas sakārtošana un atjaunošana daļai cēsnieku ir bijis ļoti nozīmīgs veikums. Šī gada vasarā ievērojami ir mainījusies kapsētas daļa, kurā apbedīti Cēsu ebreju kopienai piederīgie cēsnieki.
Senākie akmens pieminekļi Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījumā saglabājušies no 19. gadsimta 70. gadiem. Tiesa gan – kādi tieši cilvēki šeit ir apglabāti, zināms nav. Taču šī gada vasarā sakopšanas darbi notikuši gan ebreju kopienas vecajā, gan jaunajā nodalījumā. “Visu krūmu, celmiņu likvidēšana, invazīvo augu likvidēšana. Arī elementāra pļaušana un pieminekļu pacelšana, kas ir pats sarežģītākais,” saka projekta vadītājs Gundars Kalniņš.
Lai šī vieta atkal kļūtu par būtisku Cēsu pilsētas daļu, šeit tapis arī informatīvais stends. Tajā apkopota informācija par Cēsu ebreju kopienu un tās dzīvi pilsētā, kā arī ebreju apbedīšanas tradīcijām. Kā uzsvera Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs ir ļoti būtiski, lai Latvijā šādas sakoptas vietas būtu aizvien vairāk. Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs: “Tā ir daļa mūsu Latvijas kopējās vēstures. Un mana un mūsu kopējā pārliecība ir, ja mēs nesakopsim mūsu vēsturi, pat ja ir grūti momenti, par tiem ir jārunā, jārunā atklāti, un tas veidos mūsu nākotni. Ja mēs klusēsim, nekā nebūs.”
Vēsturiskajai apbedījumu vietai, kuru Cēsīs dēvē par Vācu kapiem, pilsētas iedzīvotāji ilgus gadus gājuši ar pamatīgu līkumu, jo šeit uzturējās dzērāji un vandāļi. Taču 2023. gada Cēsīs dzīvojošie vēsturnieki veica kapsētas inventarizāciju, apsekojot pamestos apbedījumus un izpētot šeit apglabāto cilvēku dzīves stāstus. Vēsturnieku mērķis ir atgriest šai vietai vērtību, vispirms jau pašu cēsnieku acīs.
Kalniņš: “Izglītojot, ļaujot saprast, kāpēc šī vieta ir nozīmīga. Panākt to, ka būs kāds, kurš vienmēr atnāks un noliks svecīti. Vienmēr būs kāds, kurš uz šejieni atvedīs savus draugus, radus, paziņas, jo tā ir vieta, kas ir pilna ar vēstures stāstiem.”
Jau aizvadītajā vasarā pierādījās, ka cilvēku interese par šiem vēsturiskajiem stāstiem un personībām, kuras kādreiz ir dzīvojušas un strādājušas Cēsīs ir necerēti liela. Vasaras vakaros ekskursijas kapsētā apmeklēja pat 30 līdz 40 cilvēku. “Te ir tik daudz arī latviešu ģimenes, kuras tiešām ir Cēsīm devušas daudz. Un ja mēs šodien lepojamies ar to, kas Cēsīs ir palicis – mājas, jauki notikumi –, tad ir jānāk arī uz kapiem, jo tie cilvēki visi tepat vien ir,” saka gide Ilze Struņķe.
Nākamajā gadā ir plānots sakopt vēsturiskās atdusas vietas senāko – luterāņu daļu. Pirmās sakopšanas talkas iecerētas jau agri pavasarī un darbi turpināsies visas vasaras garumā. Vēsturiskajā Cēsu pilsētas kapsētā apbedījumi netiek veikti kopš aizvadītā gadsimta piecdesmito gadu beigām.
