Jau gadu Latvijas pašvaldībām saviem iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja šķirot bioloģiskos atkritumus. Kā atzīst atbildīgā ministrija, ne visas pašvaldības prasību steigušās ieviest. Tomēr kā vērtējams pirmais gads jaunajai atkritumu šķirošanas sistēmai?
Jau gadu Latvijā obligāta ir bioloģisko jeb pārtikas un dārzu atkritumu šķirošana un pie mājām, līdzās dzeltenajiem un zaļajiem, izvietoti arī brūnas krāsas konteineri. Uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka par prasību šķirot ir informēti, tomēr ne visi to ikdienā dara.
Kārtību kādā tiek apsaimniekoti bioloģiskie atkritumi, nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi. Piemēram, Ogres pilsētā bioloģisko atkritumu konteineri jāizvieto un šķirošana ir jāveic obligāti daudzdzīvokļu māju īpašniekiem.
Elīna Saulīte, SIA “Ķilupe” valdes locekle: “Visa 2024. gada laikā mums nav bijis neviens nepareizi sašķirots bioloģisko atkritumu konteiners.”
Tā Ogres daudzdzīvoklu māju iedzīvotāju šķirošanas paradumus raksturo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Ķilupe”. Elīna Saulīte uzsver, ka šajā gadījumā vietējais namu apsaimniekotājs jau laikus veicis iedzīvotāju izglītošanu.
“Privātmāju iedzīvotāji ir nedaudz kūtrāki, jo viņiem ir šī iespēja mājās kompostēt šos atkritumus, kas ir gan ekonomiski izdevīgāk, gan ērtāk.”
Savukārt, “EcoBaltia vide”, kas veic atkritumu apsaimniekošanu Pierīgā un Kurzemē, norāda, ka salīdzinājumā ar aizvadītā gada sākumu, izvietoto bioloģisko konteineru skaits audzis par 100% un visvairāk tieši Rīgā.
Andris Ziemelis, SIA “Eco Baltia vide” direktors: “Aktīvākas bijušas tieši juridiskās personas un šeit droši vien pamats ir tam, ka no 2024. gada 1. marta kā obligāts uzstādījums bija, ka daudzdzīvokļu mājās, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi, obligāti jāizvieto bioloģisko atkritumu konteineri.”
Andris Ziemelis uzsver, ka tieši pašvaldību izstrādātie noteikumi ir viens būtiskākajiem priekšnosacījumiem iedzīvotāju šķirošanas paradumu maiņai.
“Jo pašvaldība uzliek stingrākus uzstādījumus, jo precīzāk notiek šķirošana.”
Klimata un enerģētikas ministrijā skaidro, šobrīd vēl esot pāragri vērtēt pašvaldību darbu, ieviešot bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmu. Plānots, ka plašāks vērtējums būs martā.
Rudīte Vesere,Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jomā: “Jāatzīst, ka, lai gan principā tas bija jāuzsāk no pagājuša gada 1. janvāra, tad ne visas pašvaldības to tā arī izdarīja. Tad, protams, bija dažādie risinājumi, kas nebija izdarīti līdz galam, lai gan mēs pašvaldības uzrunājām vairākārt jau pirms tam. Principā visi kopā mēs mācījāmies, darījām. Un, lai pateiktu, kas ir veiksme stāsts un kas ne tik veiksmīgi, tam vajadzēs šo gadu.”
Lai arī iedzīvotāji prasību šķirot biloģiskos atkritumus kopumā vērtē atzinīgi, joprojām kā arguments, kāpēc to nedara, tiek minētas augstās izmaksas.
Guntars, ogrēnietis:“Piemēram, viens konteiners man izmaksā 50 eiro mēnesī, vēl divi tādi konteneri un tie ir 150 eiro mēnesī.”
Atis, ogrēnietis: “Tagad, ja par maksu ir dažādos spaiņos, es domāju – daudzi neiesprings, tāpat turpinās mest kopā.”
Andris Ziemelis: “Jebkura atkritumu šķirošana prasa laiku, lai iedzīvotāji iemācītos un gads ir ārkārtīgi maz. Ja paskātamies ārvalstu pieredzi, kaut vai Skandināviju, tur ļoti detalizēti un precīzi škiro, bet viņiem ir ļoti ilgu gadu pieredze”.
Jānorāda, ka šobrīd noteikumi paredz, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no nešķiroto atkritumu maksas.
