Nupat zivju audzētavā “Tome” atklāts akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs, lai audzētu zivju sugas, apgūtu un izstrādātu jaunas audzēšanas metodes un tehnoloģijas. Lai gan kopš centra atklāšanas pagājusi tikai nedēļa, tas aktīvi jau darbojas. Kas jau izdarīts un ar ko ir unikāls jaunais centrs?
Audzēt vērtīgas zivju sugas, attīstīt prasmes ikru iegūšanā un mācīties jaunas zivju sugu audzēšanas metodes – tās ir tikai dažas no iespējām, ko sniedz Tomē nupat atklātais akvakultūras inovāciju infrastruktūras centrs. Vēl pirms nedēļas, centru atklājot, bija pavisam nedaudz zivis, taču jau to esot savairojies ļoti daudz. Plānā esot nārstināt vēl citas zivju sugas, stāsta audzētavas vadītājs Ivars Putviķis. “Faktiski mēs šo pavasari esam nonārstījuši…tātad vispirms pirmais bija zandarta nārsts, tad bija stora nārsts, tad bija arī karpu nārsts. Un pašlaik mēs gatavojam nārstināt arī Eiropas samu jeb Daugavas samu. Un tos mazulīšus jūs jau varējāt redzēt, ka jau ir izšķīlušies, sākuši baroties un peld. Tā kā izskatās, ka vismaz pagaidām darbojas.”
Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru plašajās centra telpās izveidotas astoņas dažādas sistēmas vaislas zivju izturēšanas, ikru iegūšanas, zivju kāpuru izturēšanas, kāpuru piebarošanas un zivju mazuļu audzēšanas, kā arī viena automatizēta dzīvās barības audzēšanas sistēma. Zivju audzētavā uzsver – jaunatklātais centrs paver plašākas iespējas izstrādāt jaunas audzēšanas metodes, piemēram, regulējot dažādas ūdens temperatūras. Putviķis: “Mums ir divas sistēmas, kas ir plānotas zivju ziemošanai. Ziemošanu varam taisīt principā jebkurā periodā. Līdz ar to arī zivju nārstu mēs varam panākt jebkurā periodā. Pastāv iespēja izveidot vairāk nārstus, nevis tikai vienu, kā notiek dabā pavasarī, nonārsto zivs un viss. Savukārt mēs šos nārstus varam veidot vairākās porcijās vai daļās. Līdz ar to vairākas reizes iegūt šos mazuļus ar tām pašām platībām, izaudzēt un izlaist dabā.”
Būtiski ir tas, ka centrs kalpo arī kā mācību centrs. Pirmo reizi Latvijā ir izveidota bāze, kur nozares uzņēmēji, zinātnieki un studenti var apgūt zivju sugu audzēšanas metodes, kā iegūt ikrus, piebarot kāpurus un audzēt mazuļus. Piemēram, Amanda Smirnova vispirms strādājusi citā zivju audzētavā, bet nolēmusi pastrādāt un mācīties praksē tieši šeit.
Putviķis: “Diemžēl Latvijā nav skolas, kas mācītu akvakultūras speciālistus un šos jaunos speciālistus, kuri arī pie mums nelabprāt nāk, jo neredz to tālāko virzību. Tātad – pamatizglītība vai augstākā izglītība. Un līdz ar to ir problēma. Un principā tie, kas mēs šeit strādājam, esam jau krietni pasen. To pieredzi jau kaut kam arī gribas atdot. Kas tad pēc tam strādās?”
Lai centrs darbotos, ir nepieciešama gana daudz elektrības. Tas ir aprīkots ar saules paneļu sistēmu, savukārt apkuri nodrošina siltumsūknis. Centra izveidei ieguldīti gandrīz pieci miljoni eiro, kas pilnībā segti no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem.
