Vai 16 gadi ir tas vecums, kad jauniešiem jau varētu atļaut vēlēt savas vietvaras deputātus? Šāds ierosinājums jau vairākkārt uzvirmojis sabiedrībā – ar mērķi vairot cilvēku skaitu, kuri piedalās vēlēšanās. Aizvadītājā nedēļā gan šis priekšlikums atbalstu Saeimas atbildīgajā komisijā neguva. Tikmēr pašu jauniešu domas par iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, vēl esot nepilngadīgiem, ir atšķirīgas.
Kosmosa izziņas centrā Cēsīs uz kafiju ar vietējiem politiķiem sapulcējušies novada aktīvie jaunieši. Viens no diskusijas tematiem – vai pašvaldību vēlēšanās balsot no 16 gadu vecuma? Jaunieši tajā saredz gan plusus, gan mīnusus.
Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkne, Cēsu jauniešu domes priekšsēdētāja Ance Vanaga: “Viņam ir iespēja ietekmēt savu nākotni, savu pilsētu, parūpēties par to. Tādēļ, ja pašvaldību vēlēšanas ir vēlākā vecumā, tas ietekmē cilvēku interesi par to vietu. Jo bieži vien cilvēki aizbrauc mācīties uz Rīgu, viņi kļūst vienaldzīgāki par to, kas notiek viņu pilsētā, jo tur vairs neuzturas.”
16 gadus vecais Kārlis Malnačs norāda, ja ir brīvs laiks, viņš labprāt uzzina šo to par politiku no dažādiem medijiem. Ja viņam dotu tiesības, nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās puisis piedalītos. “Es domāju, ka es varētu iet balsot, jo mēs paši jaunieši arī varam spriest par to, ko viņi vēlē par mums. Jo mēs paši mācāmies un izglītojamies. Tie cilvēki, kurus ievēl, viņi nosaka noteikumus mums.”
Savukārt Karīna un Markuss spriež, ka jauniešiem tā tomēr būt pārāk liela atbildība. “Man šķiet, ka šis nav tas vecuma posms, kad mēs kaut ko baigi varētu un gribētu ietekmēt, jo varbūt tā domāšana vēl nav tik attīstīta. Tas gan, kā nu kuram,” saka Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnazijas audzēkne Kartīna Martinova.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis Markuss Romss: “Es pilnībā tam piekrītu, jo es politikā vispār baigi neiesaistos, esmu kaut ko dzirdējis, esmu domājis, ka kaut ko varētu labāk izdarīt, bet tā baigi neiesaistos vispār.”
Martinova: “Lai iet pēc tiem 18 vēlēt. Tad arī domās. Tad aptvers dzīvi, sapratīs, kas ir jādara, ko vajag.”
Jau 18 gadus sasniegušais Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis Filips Rasmussens noteikti piedalīsies nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Puisis uzskata, ka katra balss ir ļoti nozīmīga. Taču viņš norāda, ka daudziem viņa vienaudžiem trūkst izpratnes un zināšanu par vēlēšanu procesu. “Es nedomāju, ka es būtu gājis balsot, vai es zināju, kā tā sistēma strādā. Es domāju, ka pat daudzi, kuriem ir 18, 19 un pat 20, vēl joprojām īsti nesaprot, kā tas jādara vai kur jādara un par ko vispār balsot. 16 gadu vecumā vēl nav vispār tas viedoklis par pasauli.”
Tikmēr klātesošie Cēsu novada domes deputāti uzsver, ka ļaut jauniešiem balsot no 16 gadu vecuma būtu tikai likumsakarīgi, jo jau tagad, sasniedzot 16 gadu vecumu, ir atļauts iesaistīties iedzīvotāju padomēs, kā arī lemt par pašvaldības līdzdalības budžeta sadali. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis: “Mums ir jāuzticas jaunajai paaudzei. Es domāju, ka tur ir brīnišķīgi labas idejas un foršas lietas varētu nākt, ja šo slieksni pazeminātu.”
“Citu valstu prakse pierāda, ka tas ir iespējams. Tad man rodas jautājums, ar ko tad mūsu jaunieši ir atšķirīgāki no citām valstīm. Tiem, kuriem ir interese un kuri seko līdzi sabiedriskajiem procesiem, tie ir ar ļoti argumentētu viedokli, iedziļinās,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.
Politologs Filips Rajevskis norāda, ka daudz būtiskāk būtu panākt, lai vēlēšanās aktīvāk piedalās jau esošie balsstiesīgie iedzīvotāji, nevis paplašināt vēlētāju loku. Rajevskis arī uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās jābalso cilvēkiem, kuru maksātie nodokļi attiecīgajā vietvarā tiek tērēti. “Jaunieši ļoti reti tajā vecumā maksā kādu no tiem nodokļiem, kas veido pašvaldību budžetu. Līdz ar to šie lēmumi, kā tiek tērēta nauda, ko viņi arī paši nesamaksā līdz galam, tomēr nav tas pareizais virziens.”
Priekšlikumu pašvaldību vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija skatīja aizvadītajā nedēļā, taču to noraidīja, jo Latvijas Satversmē ir noteikts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi.
