Par to, kā sevi pasargāt, mums māca arī daba. Īpaši pēdējos gados piedzīvotās dabas stihijas: salnas, sausums, ilgstošas lietavas, vētras, lielgraudu krusa, plūdi. Arī šogad daba parādīja savu raksturu un pēc radītās postažas jau atkal neizpalika domstarpības ar apdrošinātājiem par atlīdzību izmaksām. Galu galā šogad tajās sasniegta rekordliela summa – aptuveni 19 ar pus miljoni eiro.
Senatnē jūlijs saukts par liepu un arī siena mēnesi, bet 2024. gads parādīja, ka šoreiz tas bijis īsts vētru un plūdu mēnesis.11. jūlija pievakarē vējš Bauskā sasniedza ātrumu pat līdz 30 m/s. Dažu minūšu laikā ielās, parkos un skvēros tika nolauzti vairāk nekā 280 koku, bet pilsētas stadionā vējš norāva jumtu skatītāju tribīnēm un sporta manēžai. Sporta manēžas norautā jumta konstrukcija būtiski sabojājusi blakus ielā esošās privātmājas. Savukārt Gailīšu pagasta Pamūšas skolai vējš norāva daļu jumta. Kā ReTV skaidro novada domē, pašvaldības īpašumi bijuši apdrošināti. Saņemts arī atbalsts no valsts.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: “Tāpat mēs pieprasījām no neparedzētiem līdzkļiem kompensācijas, ko izmaksājām iedzīvotājiem par bojātiem īpašumiem saskaņā ar mūsu saistošajiem noteikumiem. Ministru kabineta bija pieņēmis lēmumu, 95000 eiro mēs arī esam saņēmuši. Varētu teikt, ka viss ir atjaunots, izņemot, protams, visus nogāztos kokus, ko laika gaitā varētu aizvietot ar kaut kādiem citiem stādījumiem.”
Tā gan nebija vienīgā vētra jūlijā. Spēcīgs viesulis, galvenokārt valsts centrālajā daļā, plosījās arī 29. jūlijā. Lielākos postījumus nodarot Jūrmalā. Jūlija nogalē vētru Jūrmalā visvairāk izjuta kaugurnieki. Kauguru mežaparkā bija sakrituši tik daudz koku, ka nebija, kur kāju spert. Tagad parks ir sakārtots, bet koku šeit vienkārši vairs nav.
Arī blakus esošās dzīvojamās mājas vētra atstāja bez zaļās rotas, par ko tagad atgādina vien nesavāktie koku celmi.Jūlija nogalē vētrai pievienojās arī ilgstošas lietavas. Pēc pašvaldības aplēsēm jūlija nogalē vētra un plūdi nodarījuši zaudējumu ap 11 miljoniem eiro. Pēc šīs vētras domē tika iesniegts kolektīvais iesniegums par nepieciešamību steidzami uzlabot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Darbi arī tika uzsākti, šim nolūkam šā gada budžetā atvēlot 600 000 eiro.Jūlija nogales lietavās par upēm pārvētās arī daudzas jo daudzas Jelgavas pilsētas ielas. Būtiskus postījumus ūdens nodarīja arī Jelgavas valsts ģimnāzijai. Plūdos cieta arī nesen rekonstruētā Tehnoloģiju vidusskola.
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: “Praktiski divās dienās nolija 350 mm. Tāds ūdens daudzums no gaisa Jelgavā nebija bijis vismaz simts gadus.Tā visa skāde pilsētai bija trīs miljonu eiro apmērā. Mēs esam saņēmuši 2,2 miljonus eiro. Mēs esam norēķinājušies ar visām individuālajām mājām. 3000 eiro, ko mēs solījām individuālajām mājām, tas ir izmaksāts.”
Līdzekļi izmantoti arī lielo kolektoru tīrīšanai un arī izpētei, lai saprastu, kādi darbi vēl nākotnē jāveic, lai mazinātu plūdu risku. Kolektoru atjaunošanai būtu nepieciešami 11 miljoni eiro. Šādu līdzekļu pašvaldības budžetā gan neesot. To, ka šā gada dabas stihijas likušas lielāku uzmanību nākotnē pievērst infrastruktūrai, atzīst visas vētrā un plūdos cietušās pašvaldības.
