Rudenī vācam kartupeļu ražu, un tas ir laiks, kad Valsts augu aizsardzība dienests veic pārbaudes kartupeļu audzēšanas saimniecībās. Sēkla ir viens no svarīgākajiem faktoriem labas ražas iegūšanai.
“Nebūtu vēlams mainīties ar kaimiņiem ar sēklas kartupeļiem, jo, ja viņi audzē to pašu materiālu 10 vai 20 gadus, pastāv risks izplatīt slimības,” brīdina Gunita Šķupele, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore.
Pateicoties veiktajiem fitosanitārajiem pasākumiem, pēdējos 15 gados situācija ar karantīnas organismu izplatīšanos Latvijā ir būtiski uzlabojusies un ir gadi, kad slimības pat nav konstatētas. Cita situācija ir Polijā, kur šobrīd karantīnas organismi ir izplatījušies, tāpēc Eiropas Savienības līmenī tiek veikti papildus pasākumi kartupeļu audzētājiem. Tāpēc dienests vērš uzmanību – ja tiek pirkti kartupeļi no Polijas, svarīgi, lai tiem ir pievienota augu pase, kas apliecina, ka tie ir pārbaudīti. Latvijā visiem kartupeļu audzētājiem, kuri tos audzē vairāk nekā 1 hektāra platībā vai tos tirgo, ir jāreģistrējas Valsta augu aizsardzības dienestā.
Katru rudeni VAAD veic pārbaudes kartupeļu audzēšanas saimniecībās. “Tās ir gan kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības, gan arī saimniecības, kas audzē kartupeļus pārtikai un pārstrādei. Mūsu inspektori ņem tieši kartupeļu bumbuļus, lai noteiktu vairākus karantīnas organismus, kas bojā kartupeļus. Ja precīzi saka, tad tie ir seši karantīnas organismi, kuru noteikšanai tiek ņemti kartupeļu bumbuļu paraugi,” skaidro Gunita Šķupele.
Pārbaudēs tiek ņemti arī augsnes paraugi, nosakot nematodes, kas arī var bojāt kartupeļus. Latvijā no minētajiem sešiem karantīnas organismiem, ko nosaka kartupeļu bumbuļiem, konstatēts tikai viens – tā ir kartupeļu gaišā gredzenpuve. Ja tā tiek konstatēta, dienests uzsāk fitosanitāros pasākumus.
Gunita Šķupele skaidro, ka fitosanitārie pasākumi parasti nosaka, ka kartupeļi vai kartupeļu partija, no kuras tiek ņemts bumbuļa paraugs, ir jāiznīcina. Iznīcināšana var notikt dažādos veidos. Piemēram, ja ir lopi, tos var izvārīt un vārītā veidā izbarot. Bet zaļus kartupeļus nedrīkst izplatīt tālāk no saimniecības.
Ilgvars Krūmiņš ar kartupeļu nozari saistīts jau vairāk nekā 30 gadus – gan kā audzētājs savā saimniecībām gan kā “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs, nodarbojoties ar kartupeļu audzēšanu čipsu ražošanai. Viņš uzsver – preventīvi pasākumi, lai izvairītos no karantīnas organismu izplatīšanās, tiek veikti regulāri.
“Sēkla, protams, ir viens no svarīgākajiem faktoriem labu ražu iegūšanai. Latvijā sēklai, saskaņā ar likumu, ir noteikumi, ka katru gadu jāatjauno 10 % karantīnas organismu dēļ. Mūsu kartupeļu audzētāji, kā saka, ir lielie ražotāji, kurus kontrolē VAAD. Mēs slēdzam līgumus ar vairākām saimniecībām sēklas sagatavošanai. Mums ir prakse nodrošināt visus savus kartupeļu audzētājus, kuru platība ir ap 400–500 hektāru, ar sēklu. Pērkam elites materiālu no šķirņu īpašniekiem un gadu to pavairojam. Mēs esam viena no retajām saimniecībām, kas simtprocentīgi stāda sertificētu sēklu,” uzsver Ilgvars Krūmiņš, “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs.
Tāpat dienests aicina par drošības pasākumiem domāt arī mazajiem kartupeļu audzētajiem un mazdārziņu īpašniekiem. Savukārt Ilgvars Krūmiņš norāda, ka mūsu kartupeļu un kartupeļu produktu ēdāji, izvēloties Latvijas preci, gūs labākus panākumus.