11. jūlija vētra Bauskas novadā parādīja, ka tik lielu postījumu novēršanai pašvaldības maciņš ir par plānu, nepietiek arī ar tieši neparedzētajiem gadījumiem atvēlētajiem līdzekļiem. Cik daudz vietvaras atvēl naudu neplānotajam, kā krīzes situācijā piesaista vēl citus līdzekļus, katrā pašvaldībā atšķiras. Atšķiras arī postījumu apjoms, ar kuru varētu tikt galā pašas bez valsts iesaistes. Kāda ir situācija Kurzemes pašvaldībās?
Ugunsgrēki, sociālie pabalsti, neparedzēti bojājumi siltuma vai ūdensapgādes trasēs, cauri jumti, skolēnu autobusu remonti – šīs ir tikai dažas no pozīcijām, kurām šogad Kurzemes pašvaldības tērējušas līdzekļus no budžetā neparedzētiem gadījumiem. Katrā cita situācija un kārtība. Piemēram, Dienvidkurzemes novadā, tie ir 20 000 eiro pabalstiem krīzes situācijā, citos neparedzētos gadījumos tiek pārskatīti jau ieplānotie līdzekļi atbilstošajās jomās. Pieredze rāda, ka ikdienā tas ir pietiekami, bet ne lielu postījumu gadījumā. Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna: “Nevienam neatteiksim tāpēc, ka mums ir beigusies nauda. Ja tas notiek tiešām tādā masveidā, tās nelaimes ir daudz, vai tā ir krusa, arī mums būs jāvēršas pie valsts pēc palīdzības. Tomēr jau es gribētu uzsvērt, ka apdrošināšana jau ir tas atslēgas vārds, kas šo situāciju var glābt.”
Liepājā lēš, ka ar noteikta apjoma postījumiem spētu tikt galā paši. “Liepājas pašvaldībai šajā gadā ir atvēlēti 300 000 neparedzētiem gadījumiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ar to ir pietiekami. Liepājas pašvaldība līdz šim, plānojot budžetu, ļoti piesardzīgi, līdz ar to vienmēr ir bijusi iespēja grozījumos papildināt summu novirzīt pēc vajadzības. Tā kā, ja tāda situācija gadītos, protams, ja tie nav miljoni, tad gan jau mēs spētu tikt galā,” saka Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.
Talsu novadā neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 50 000 un nav vēl tērēti, savukārt Kuldīgas novadā no 100 000, puse jau novirzīta pedagogu atalgojumam, jo budžeta veidošanas laikā vēl nebija zināms skolu finansēšanas modelis, daļa būs jāatvēl pieaugošajām izmaksām sociālajā jomā. “Ir labi tas, ka ir gada vidus. Un šāda veida dabas stihijas parasti notiek vasarā, ko mēs redzam Latvijā no pieredzes. Tas nozīmē, ka mums jau liela daļa vēl joprojām ir budžeta pozīcijas, kuras ir daļēji izpildītas, tajā mirklī mēs noteikti vien pārskatīsim ikvienu budžeta sadaļu, ikvienas iestādes budžetu, viennozīmīgi sociālā dienesta budžetu, un cilvēki nepaliks bez atbalsta,” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks: “Kopumā Ventspils novads ir atvēlējis 255 000 neparedzētiem gadījumiem. Šobrīd ir kaut kur zem 200 000, kaut kādi 190 000 apmēram. Droši vien, ja viņi būtu tādos apjomos, kā bija Bauskā vai Jēkabpilī, protams, ka bez valsts atbalsta mēs neiztiktu. Ja nu tas būtu kaut kāds atsevišķs gadījums, mēs arī paši tiktu galā.”
Saldus novadā neparedzētiem gadījumiem atvēlēts pusmiljons, tomēr. mainoties finansiālajai situācijai, mainās arī šī budžeta sadaļa, tā tiek papildināta. “Mēs šogad esam neparedzētos iztērējuši ap 800 000, šobrīd pat neķeroties klāt pārpildei, vai no kopējiem ieņēmumiem esošā budžeta ietvaros esam atlikuši 750 000. Skaidrs, ka budžets jau ir labils un kustās, operatīvi sekojam līdzi situācijai. Mēs redzam, ka tur mums atbrīvojas nauda, līdz ar to varam palaist darbus, kas varbūt tika iepauzēti, nezinot, kāda būs tā finansiālā situācija visu cauru gadu,” saka Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts.
Ventspilī neparedzētiem gadījumiem atvēl aptuveni pusmiljonu eiro, no tiem ap 33 000 jau novirzīti neplānotiem apgaismojuma infrastruktūras uzlabojumiem. Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis Kaspars Vitenbergs: “Tas, uz ko mēs vēršam uzmanību, ir vēl otrs aspekts – nereti jau pašvaldības arī var visu nesadalīt izdevumos. Vēl bez tā, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ir vēl varbūt no ieņēmumu daļas, kuru vispār nesadala izdevumos, tā arī varbūt rezerve kaut kādiem gadījumiem.”
Katrā no uzrunātajām pašvaldībām atzīst, ka konkrēta krīzes situācija arī parāda, kāda rīcība nepieciešama. Pirmajā vietā ir atbalsts iedzīvotājiem.