Kā saimniekot tā, lai mūsu bērniem un mazbērniem paliktu ne tikai izcirtumi meža vietā, bet gan mežs ar daudzveidīgo dabu? Kādu atbalstu šajā ziņā sniedz Eiropas Savienība?
Kāds būs Latvijas nākotnes mežs? Lai arī Latviju uzskatām par zaļu, meža zemes aizņem ap 49 procentiem no valsts teritorijas, Dabas skaitīšanas laikā ekspertu secinājums, kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) “LIFE IP LatViaNature” kompensāciju nodaļas vadītājs Ģirts Baranovskis, nav iepriecinošs. “Latvijā no visiem mežiem tikai 10 procenti ir tādi, kuros ir šīs īpašās dabas vērtības, kurus varam saukt par bioloģiski vērtīgiem mežiem jeb Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopiem, tātad – no visiem Latvijas mežiem ir tikai 10 procenti šo vērtīgo mežu. Lai šos mežus saglabātu, tiek veidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, pamatā tas ir Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīkls “Natura 2000”, kuras tad ir veidotas šo mežu vērtību saglabāšanai. Bieži vien cilvēki saka – Latvija visa ir vienos liegumos. Ja mēs paskatāmies šo Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklu “Natura 2000”, tad mēs esam otrajā vietā no beigām, tikai Dānijā ir mazāks teritoriju pārklājums, mums tie ir apmēram 12 procenti, Eiropas Savienībā tie ir apmēram 18-19 procenti vidēji.”
Dabas aizsardzības institūcijas bieži saņem pārmetumus, ka stingrie mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi ir nopietns šķērslis meža nozares attīstībai. “Tad no šīs visas kopējās Latvijas mežu platības aptuveni 7,6 procenti ir stingrie ierobežojumi, aptuveni 6,7 procenti ir šie te kailcirtes aizliegumi, tātad – aptuveni no visas Latvijas teritorijas 85-86 procenti ir tādi, kuros nav saimnieciskās darbības ierobežojumu, 14-15 procenti, kur ir šie ierobežojumi, tad katrs pats var vērtēt, cik tas ir daudz vai maz. Otra lieta ir, ka bieži vien saka, ka privātīpašniekiem ir ļoti daudz ierobežojumu. Tas, protams, kā skatās, īpašnieks jau, protams, skatās no sava skatu punkta, bet ja mēs skatāmies valstī kopumā, tad šie stingrie ierobežojumi skar tikai divus procentus privāto mežu īpašnieku, aptuveni vēl sešos procentos ir kailcirtes aizliegumi, privātajos mežos aptuveni 92 procenti ir saimnieciskie meži. Astoņi procenti ir, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi.”
Te gan jāteic, ka mežu īpašnieki, kuriem ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, saņem kompensācijas. “Latvijā kompensācijas pamatā maksā no Eiropas Savienības finansējuma, tam gan klāt nāk arī valsts finansējums. Katru gadu, ja saimniekam ir “Natura 2000” teritorijas vai mikroliegumi, var pieteikties kompensāciju maksājumiem. Zemes īpašnieks saņem šo ikgadējo maksājumu, kas tiek noteikts atkarībā no tā, kādi ir saimnieciskās darbības ierobežojumi.”
Veicot mežu īpašnieku aptauju, gan secināts, ka saimnieki nav īsti apmierināti ar esošo kompensāciju sistēmu, tāpēc arī tagad tiek īstenots pilotprojekts “Dzīvais mežs”, kura mērķis veicināt pašu meža saimnieku iesaistīšanos meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. “Ir ļoti svarīgi valstī izveidot taisnīgu, samērīgu atbalsta mehānismu sistēmu, lai saimnieki, kas saimnieko dabai draudzīgi savā mežā, lai attiecīgi arī saņem atbalstu. “Life” integrētajā projektā “LatViaNature” mēs arī strādājam pie šāda atbalsta mehānisma izveides – ar domu, ka tie mežu īpašnieki, kuriem ir šie bioloģiski vērtīgie meži un kuri vēlas savā īpašumā rūpēties par dabas vērtībām, lai viņiem būtu iespēja, lai viņiem būtu konsultatīvs atbalsts, arī finansiāls atbalsts, tā doma ir tāda, ka mums ir eksperts, kas aizbrauc palīgā novērtēt dabas vērtības, arī mēs slēdzam līgumu ar šo meža īpašnieku. Atkarībā no tā, kāds ir šo ierobežojumu apjoms, respektīvi, atkarībā no tā, kāds ir šī meža sastāvs, nodrošinām finansiālo atbalstu, slēdzot līgumu par šī meža aizsardzību. Tas, ko vēlamies šajā Eiropas Savienības atbalstītajā projektā paveikt, ir izveidot jauno pieeju, kādas ir attiecības starp valsti un privāto mežu īpašnieku, respektīvi, ka pats īpašnieks ir ieinteresēts šo dabas vērtību saglabāšanā.”
“Dzīvais mežs” ir atbalsta programma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai privātajos mežos – ar rosinājumu saimniekam saskatīt šīs vērtības. “Viena no tām burvībām dabā ir, jo daudzveidīgāks mežs, jo ir skaistāks un bioloģiski vērtīgāks, ja ainava ir vienveidīga, tad katrs tāds citādāks elements dabā ir skaists un vērtīgs no dabas viedokļa, mēs mēģinām vērst uzmanību uz elementiem, kas liecina par bioloģiski daudzveidīgu mežu, tajā skaitā mirusī koksne ir viens no atslēgas elementiem, kas piedod vērtību dabas daudzveidībai mežā, cilvēki nereti uzskata, ka mirusī koksne ir kaut kas ļoti slikts, iespējams, no saimnieciskā viedokļa tas ir loģisks secinājums, bet no dabas daudzveidības viedokļa ir ļoti svarīgi, lai mirusī koksne, stumbeņi, dzeņa kaltie koki. Tā ir visa kopējā sastāvdaļa no dabas daudzveidības mežā.”
“Dabas aizsardzības nozarē to problēmu ir diezgan daudz, viena no šīm problēmām ir arī invazīvās sugas, kurām arī “LIFE” integrētā projekta ietvaros tiek atbalstīta šo invazīvo sugu ierobežošana un ir arī metožu izpēte, kā šīs invazīvās sugas varētu ierobežot, ļoti daudz un dažādos veidos Eiropas Savienība gan ar šo tīklu izveidi, gan ar plānošanu, gan ar datu apzināšanu, datu apkopošanu, gan ar kompensāciju finansēšanu iesaistās pasākumos, lai Latvijā šīs dabas vērtības tiktu saglabātas.”
To, kādi būs mūsu meži nākotnē, cik liela būs tajos dabas daudzveidība, tas, protams, ir atkarīgs no meža saimnieka, viņa darbības jau šodien. Jo vairāk meža īpašnieku savos mežos saimniekos dabai draudzīgi, jo mazāka nepieciešamība izmantot citus dabas aizsardzības mehānismus.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta