Trīs gadus zinātnieki divdesmit astoņās valstīs 180 purvos pētījuši oglekļa uzkrāšanos un saglabāšanos augsnē un kūdrā.Viens no tiem arī Kaigu purvs Jelgavas novadā. Pētījumā secināts, ka Kaigu purvā pie pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem kūdras ataudze ir augstāka. Pētījums arī pierādot, ka kūdra mūsu reģionā ir atjaunīgais resurss.
Kaigu kūdras purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā vienā daļā vēl notiek kūdras ieguve, bet izstrādātajā daļā uzsākti rekultivācijas darbi, kas pašreiz esot apturēti, lai sagaidītu starptautiskā pētījuma rezultātus. SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks: “Mēs esam uz pauzes. Mēs vācam šos datus, analizējam, lai pieņemtu pareizākos lēmumus tieši rekultivācijas laukā. Lai mēs izvēlētos pareizākos rekultivācijas veidus, kas dod vislielāko efektu gan klimatam, gan ekonomiski.”
Starptautiskais pētījums trīs gadus norisinājās 28 valstu 180 purvos, kuros 110 zinātnieki pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos. Pētījums norisinājās arī Kaigu purvā, kur to veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors Normunds Stivriņš. “Es lieku iekšā tējas maisiņu zemā tipa kūdrā. Tur tas paliks trīs mēnešus. Pēc tam ņemšu ārā un mērīšu, cik daudz te palikusi organika iekšā.”
Tējas izmantošana zinātnē ir pārbaudīta metode. Šoreiz darbošanās ar tēju kalpo tikai kā vizualizācija, bet arī veiktajā pētījumā visos 180 purvos izmantota viena ražotāja divu tipu 19 000 tējas maisiņi. Stivriņš: “Tas mērķis ir noskaidrot, cik ātri organika sadalās. Cik ātri kaut kas pazūd. Tas nozīmē, ka mēs varam pateikt, cik ātri pazūd ogleklis un nonāk atpakaļ atmosfērā.”
Kā norāda zinātnieks, jo augstāka temperatūra, jo ātrāk organiskās vielas sadalās un mazāk oglekļa uzkrājas. Pētījuma rezultāti esot patīkami pārsteiguši, jo Kaigu purvā organiskās vielas noārdījušās lēnāk, saglabājies līdz pat 30% lielāks organikas apjoms nekā siltākās klimata zonās esošajos mitrājos un kūdrājos. Stivriņš: “Līdz ar to arī kūdra nepazudīs, jo klimatiskie apstākļi vismaz pagaidām ir pietiekoši. Kā rāda modeļi, arī nākotnē būs pietiekoši mitri apstākļi, pie šādiem noteikumiem mums kūdra joprojām turpinās uzkrāties.”
Veiktais pētījums arī pierādot, ka pie pašreizējiem klimata apstākļiem mūsu reģionā kūdra tomēr pieskaitāma pie atjaunīgajiem resursiem. Stivriņš: “Jām mums notiek kūdras ieguve, bet tai pašā laikā lielākā daļa purvu un mitrāju, kuros nenotiek ieguve, tur tad turpina uzkrāties ogleklis un veidojas jauna kūdra. Tā doma ir veicināt arī to teritoriju atjaunošanu, kuros notiek kūdras ieguve.”
Ameriks: “Tas parāda to, ka pie klimatiskajiem apstākļiem, kādi pie mums ir iestājušies, tā kūdras ataudze ir daudz lielāka nekā citur. Es domāju, ka mums vienkārši ir jānosaka emisijas bilance, likumdošanas iniciatīvās veidā, domāju, ka mēs iesim, lai to nostiprinātu arī likumos, ka kūdra Latvijā ir atjaunīgs resurs.”
Līdz šim Eiropas Savienības direktīvās kūdra netika uzskatīta par atjaunīgo resursu, kas nozīmēja, ka tās iegūšana nākotnē būtu jāpārtrauc, kas pamatīgas galvassāpes radīja lauksaimniekiem. Latvijā iegūto kūdru lielākoties izmanto dārzkopībā un stādu audzēšanā.
