Augusts ir pilnbrieda laiks. Dārzos acis priecē ziedu krāšņums, dārza saimnieki var ievākt ražu. Pavisam cita aina un citi darbi darāmi dārzos, kas piedzīvoja jūlija nogales vētru un applūšanu. Kādi?
Jūlija nogalē 24 stundu laikā Jelgavā nolija divu mēnešu nokrišņu norma. Milzīgā ūdens klāja arī dārzus. Dažviet virs ūdens bija tikai augu augšējās lapas. Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Ilzes Grāvītes dārzā Jelgavā ūdens stāvējis piecas dienas. “Ūdens mums bija līdz poda maliņai. Paši tomāti paglābās, ja būtu siltumnīcā būtu zem ūdens.”
Gandrīz nedēļu pēclietavām ūdens dārzā vairs nestāv, bet zeme ir pārmitrināta. Uz podos augošajiem tomātiem Ilze raugās cerīgi.
Daudz bēdīgāka aina paveras uz hortenziju krūmiem, kas jau piecus gadus ar savām krāšņajām ziedu galvām izdaiļojuši dārzu līdz pat pirmajām salnām. Grāvīte: “Šīs hortenzijas visdrīzāk aizies bojā, jo tad, kad paskatās miziņu, tā ir sažuvusi. Tā problēma ir, ka tik ilgi saknes dzīvo tādā bezskābekļa vidē, izdalās spirta savienojumi, kas saindē to augu. Būtībā aiziet bojā iekšēji, tas izskatās tā. Mums šķiet, ka vajadzētu ūdeni, bet ūdens taču pietiek, tik un tā miziņa ir sažuvusi.”
Ilze Grāvīte gan norāda, ka izrakt un izmest var paspēt vienmēr, tāpēc tie, kuriem ļoti žēl šķirties no saviem hortenziju krūmiem, var mēģināt tās glābt.
Grāvīte: “Droši vien, ka šodien jāķeras pie darba un diezgan pamatīgi jāapgriež, jo jebkurš augs, īpaši daudzgadīgs, ja tā ir cietis, svarīgi ir samazināt zaļo masu. Ja kāda sakne ir palikusi dzīva, tā virszemes daļa to “neizpumpē”.”
Pārstādīt gan šoreiz nevajadzētu, jo augi jau tā ir saņēmuši pamatīgu stresa devu, bet jebkura pārstādīšana radīšot papildus stresu. Grāvīte: “Noteikti ir jāuzrušina augsne, jāielaiž gaiss augsnē, noteikti jāapgriež. Žēl, protams, nepaliks skaistā ziedkopa līdz rudenim, kā ierasts, bet šīs jau nekādas skaistās nav, atdzerties nevar. Ja ir vēl glābjams, tad šobrīd nedrīkst žēlot, ir jāgriež.”
Ilzes Grāvītes dārzā aug daudz vasaras puķu, kas no ilgstošā lietus cietušas visvairāk. “Te var redzēt begonijas ir sapuvušas, vasaras dālijas ir sapuvušas, samtenes arī noteikti.”
Tiem augiem, kas vēl izskatās glābjami pirmkārt nepieciešams skābeklis, tāpēc zeme jāuzrušina. Turklāt jāatceras, ka dabisko palīgu zemes rušināšanā – slieku – varot arī nebūt, vismaz Ilzes dārzā noteikti to vairs neesot. Arī sliekas gājušas bojā plūdos.
Grāvīte iesaka izrakt un apžāvēt saknes arī lilijām, kam nācies ilgstoši atrasties applūdušā dārzā. Augļu koki, kam ūdenī stāvēja tikai saknes un daļa stumbra, pašreiz izskatās diezgan labi. Tomēr vai tā tiešām būšot rādīs laiks. Grāvīte: “Tās sekas varētu parādīties arī nākamajā gadā, kad sāks strauji sveķot koksne. Tas nozīmē – šūnas ir bojātas. Kauliņkoki bojātās šūnas aizpilda ar šūnsulu. Mēs to redzam kā tādu saželējušu masu. Pēc lieliem saliem, augstas temperatūras vai šādiem lietiem. Tie ir stresa faktori, kas tādā veidā izpaužās.”
Grāvīte norāda, ka šādiem augiem biežāk varētu parādīties puve. Vairāk varētu būt arī fizoloģiska rakstura bojājumu augļiem. Šajās trauksmainajās dienās Ilze Grāvīte atcerējusies arī sava dendroloģijas skolotāja teikto, ka dabai ik pa laikam jāattīras, arī dārzs ik pa laikam tiek atjaunots.