Rēzekne ir mana dzimtā pilsēta, kuru, kā ģimenē jokojam, pati esmu izvēlējusies. Man vajadzēja piedzimt Ludzā, bet pasaulē nākt izlēmu Rēzeknē. Kaut kāds iemesls jau noteikti tam bija. Viens variants – kad man bija pieci gadi, manu pagastu no Ludzas rajona, kur tas bija līdz tam, pārcēla uz Rēzeknes rajonu. Droši vien jau dzimšanas brīdī prognozēju, ka turpmāk galvenais centrs mums būs tieši Rēzeknē, tāpēc nav ko niekoties ar to Ludzu. Patiesībā gan Ludza man joprojām ir ļoti mīļa pilsēta, savukārt ar Rēzekni attiecības veidojušās krietni sarežģītāk. Esmu mēģinājusi tur pastāvīgi dzīvot, taču nespēju iedzīvoties. Tomēr mīļu vietu man tur netrūkst. 

Rēzeknes pilsdrupas

Viena no pirmajām bērnības atmiņām par Rēzekni ir saistīta ar lielu vilšanos. Tolaik jau labi zināju Ludzas pilsdrupas, apbrīnoju to skaistumu un varenību. Tāpēc mammas teiktais, ka Rēzeknē arī brauksim gar pilsdrupām, lika gaidīt tikpat krāšņu objektu. Diemžēl to niecīgums mani sagrāva – kas tā par pilsētu, kuras rajonā mēs tagad būsim, ja tai nav pat jēdzīgu pilsdrupu!? Augot prātā un vecumā, gan tās tieši kļuvušas par vienu no manām mīļākajām vietām Rēzeknē, kur brīvā brīdī labprāt uzkāpju. Īstā vieta, kur rast mieru un klusumu, vērot pārmaiņas dabā vai saulrietus. Tūristiem īpaši patīk skats uz blakus esošā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” neparasto arhitektūru.  

Latgales vēstniecība GORS

Rēzekne var būt ļoti, ļoti laimīga, ka tai ir reģionālā koncertzāle Latgales vēstniecība GORS. Par to man ir milzīgs lepnums un prieks. Dažus gadus pirms tās atklāšanas, kad mācījos vidusskolā, brīvdienās braucu uz Rīgu apmeklēt teātra izrādes un pie sevis klusi sapņoju, ka kādreiz uz Rēzekni varētu atbraukt, piemēram, Jaunais Rīgas teātris. Un pagāja tikai daži gadi, kad jau sēdēju GORA zālē, skatoties tieši tā viesizrādes. GORA ienākšana pilsētā bija milzīgs lēciens tās attīstībā, turklāt tā komanda nu jau deviņus gadus pierāda savu neapsīkstošo radošumu, izdomājot aizvien jaunus pasākumus formātus un aktivitātes. Nešaubos, ka visi mūziķi un citi mākslinieki, kuri publiski izteikušies, ka GORS ir labākā koncertzāle Latvijā neliekuļo it nemaz. Ja nu kāds te vēl nav bijis, noteikti atbrauciet!

“Ausmeņa Kebabs” un KUUP

Vēl viena vieta, ar kuru ļoti lepojos savā dzimtajā pilsētā, ir nu jau gandrīz par kvartālu dēvējamā ēka Nikodema Rancāna ielā, kurā tās ilgstošajai apdzīvotājai kebabnīcai “Ausmeņa Kebabs” šogad pievienojies arī kafijas konceptveikals KUUP. Patiesībā kebabs man nemaz tā ļoti negaršo, taču tā vide un atmosfēra liek justies ļoti mājīgi. Turklāt latgaliešu valodu nereti var dzirdēt daudz biežāk nekā citviet. Kafija gan man garšo vairāk nekā ļoti, tāpēc no sirds priecājos, ka pēc tās nu var ieskriet KUUP. Arī tas ir vietējais uzņēmums ar turpat, Rēzeknes novadā, grauzdētu kafiju, kas piedāvā arī citus vietējo ražotāju labumus, dažādas ar kafiju saistītas lietas un traki gardas smalkmaizītes (kanēļa bulciņas dažu mēnešu laikā jau kļuvušas leģendāras). Ja man kāds liktu plānot Rēzeknes nākotnes vīziju, es gribētu to redzēt tādu, kā redzu šeit – brīvu, latgalisku, jauneklīgu tādā nozīmē, kur svarīgs nav vecums pasē, bet pasaules uzskats.

Latgales iela un sinagoga

Man ir vēsturnieces izglītība, arī savus studiju darbus esmu rakstījusi par kultūras dzīvi Rēzeknē, tāpēc nav šaubu, ka man patīk arī meklēt vēsturiskas vietas pilsētā. Diemžēl no vēsturiskās Rēzeknes apbūves nekas daudz nav palicis pāri, jo 1944. gada aprīlī sarkanās armijas uzlidojuma rezultātā pilsēta piedzīvoja milzīgus postījumus. Taču vēstures elpu vislabāk var noķert, izejot pastaigā pa Latgales ielu. Te visplašāk koncentrējas vēsturiskās sarkano ķieģeļu mājas, kādā vārtrūmē vēl var pamanīt noslēpušos izkaltu gadskaitli no pagājušā gadsimta sākuma. Nogriežoties no Latgales ielas uz Krāslavas ielu, var apskatīt atjaunoto Rēzeknes zaļo sinagogu. Apskatot to tikai no ārpuses, acīgākie var noķert arī izcilu fotokadru, kurā reizē redzama gan sinagoga, gan katoļu Jēzus sirds katedrāle. Tomēr iesaku iepriekš paskatīties attiecīgās dienas un laikus, kad sinagoga apmeklētājiem atvērta arī no iekšpuses. Īpaši, ja izdodas izbaudīt tās gida Voldemāra Ivdra ekskursiju. To aprakstīt ir diezgan pagrūti, bet teikšu tā – kādam patīk, ja gids ir zinošs un labi orientējas faktos, citiem atkal svarīgi, lai gids ir labs stāstnieks. Voldemārā ir apvienojušās abas šīs īpašības, kas ir gana liels retums. Piemēram, es pirms dažiem gadiem sinagogā biju sarunājusi interviju ar Voldemāru par pavisam citu tematu, taču beigās tur pavadīju pusi dienas, uzzinot daudz jauna par Rēzeknes vēsturi un ebreju kultūru.

Sienu gleznojumu sērija

Pastaigājoties pa Rēzekni, var izdomāt dažnedažādus maršrutus. Piemēram, kā sava veida kontrolpunktus izvēlēties dažādu konfesiju baznīcas, kuru Rēzeknē netrūkst. Sākt ar jauno katoļu baznīcu Ziemeļu rajonā un doties pāri visai pilsētai līdz pat vecticībnieku baznīcai. Vēl viena alternatīva ir sekot līdzi pilsētvidē esošajiem sienu gleznojumiem, kur redzamas dažādas vēsturiskas ainas no pastkartēm un fotogrāfijām. Tā ir vairāku jaunu Rēzeknes mākslinieču iniciatīva, kas tika realizētas vairākus gadus pēc kārtas. Ļaudis pilsētas centrā, saldējuma veikals, zirga pajūgs, dažādu vecumu pilsētnieki, vēsturiskas ēkas… Šo darbu pētīšana neapnīk. 

Kovšu ezers

Rēzeknei ir arī veiksmīgs ģeogrāfiskais izvietojums. Nav jau daudz pilsētu, kur pašā pilsētas centrā vari nonākt pludmalē. Turklāt tā nedaudz noslēpusies un nezinātājam var pat nerasties aizdomas, ka tepat pārdesmit metru attālumā vari nonākt ezera krastā. Šobrīd Kovšu ezera krastā noslēgušies plaši rekonstrukcijas darbi, kas nedaudz savaldījuši šīs vietas dabisko mežonīgumu. Izbūvētas laipas, iekārtoti gājēju celiņi un soliņi, uzcelta laivu māja, kur, kā ļaudis runā, tagad varot nobaudīt arī ļoti garšīgas picas, ir arī plašas aktīvās atpūtas iespējas. Bet var arī vienkārši peldēties, spēlēt volejbolu vai sēdēt uz soliņa un ūdens krastos lasīt grāmatu. Es droši vien izvēlētos to beidzamo opciju.

***

Lielākā daļa manu atklājumu un piedzīvojumu pilsētā ir sākušies tāpēc, ka nav bijis ko darīt. Jāgaida pāris stundu līdz sabiedriskajam transportam vai nākamajai tikšanās reizei. Tad jāiet un jāmeklē. Un nāk apjausma, ka Rēzeknē ir diezgan grūti garlaikoties – sev piemērotu izklaidi vai atpūtu var atrast jebkurš – gardēži, aktīvās atpūtas piekritēji, dabas draugi vai sakrālās arhitektūras apbrīnotāji. Un pat ilgstoši dzīvojot vai regulāri apmeklējot pilsētu, vienmēr var atklāt par to ko jaunu.