Nupat Valmieras novadā Naukšēnu kultūras namā pirmizrādi piedzīvojušas trīs īsfilmas par vietējā apriņķa teikām un nostāstiem. Tās filmu ciklā “Ko redzēja Naukšēnu lauvas…” ataino trīs dažādus laika posmus.
Pirmā no filmām vēsta par senāko laiku teikām – kā radās Burtnieka ezers. To vērsis no Igaunijas nesis caur Naukšēniem. Otrā filma stāsta par baronu Fon Groti, kura dzimta savulaik saimniekojusi Naukšēnos. Bet filma “Re, te es esmu Naukšēnos!” ir par dzīvi ciemā mūsdienās.
“Mums bija scenārija, stāstu darbnīca bibliotekā, tad mums ir ieraksts no tās darbnīcas, kas ilga divas, gandrīz trīs stundas, kad bērni stāstīja, tur bija arī vecmāmiņas un mammas, līdz to tas viss tika vienkārši stāstīts, kurš par Naukšēniem zina,” saka animatore un meistardarbnīcu vadītāja Dace Liepa.
Scenāriju un sižetu radīja, paši zīmēja, filmēja un tekstu ierunāja kopā 38 bērni. Liepa: “Tas bija diezgan sarežģīti mums pašiem, jo katrs bērns zīmēja, kas viņam ienāk prātā, ko viņš vislabāk grib, tad jāsaprot – kurai filmai to zīmēji, uz kura fonu mēs filmējam. Jo mēs mēģinājām tā, ka vecie laiki mums ir pavisam gleznoti, Naukšēnu muižas fon Grote ir gan gleznots, gan zīmēts, un jaunie laiki mums ir pavisam grafiski.”
Daži no bērnu radītajiem tēliem bija redzami pat visās trīs īsfilmās.
Projekta laikā bērniem bija iespēja arī gūt ieskatu, kā ir būt filmu veidotājam, jo vairumam šāda pieredze bijusi pirmo reizi. Dace Liepa piebilst, projekts radījis iedvesmu viņiem nākotnē arī pašiem veidot savas animācijas filmas – par to liecina vecāku jautājumi par to, kādu tehniku iegādāties.
Visi trīs projektā radītie darbi piedalās arī bērnu un jauniešu īsfilmu festivāla “Baltic FilmTales” konkursā, lai cīnītos par iespēju kādu no tām parādīt jau starptautiskajā īsfilmu festivālā “Manhattan Short”.
