Kur aitas, tur cirpēji? Izrādās, ka nē

Latvijā arvien populārāka kļūst aitu audzēšana, taču gan pieredzējušiem, gan jaunajiem aitkopjiem bieži vien izaicinājums ir aitu cirpšana. Profesionālu aitu cirpēju trūkst, un tos saimniecībās nākas gaidīt ilgi. Arī vienota cirpēju reģistra Latvijā nav, kur gūt informāciju par pieejamajiem šī aroda meistariem.

Ar aitu audzēšanu Emīls Jauntēvs Balvu novadā sāka nodarboties pirms trim gadiem. Sākotnēji rūpe bija jātur par 20 aitām, šobrīd ganāmpulks pieaudzis līdz 90. Pirmās problēmas aitkopi piemeklēja brīdī, kad bija jāveic aitu cirpšana – pašam pieredzes nebija, savukārt informācija par profesionālu aitu cirpēju pieejamību Latvijā internetā bija skopa.

Emīls Jauntēvs, aitkopis: “Pie mums neviens cirpējs nebrauca, jo mums tas skaits ir pārāk mazs, mēs esam pārāk tālu. Pa lielam tie visi, kas cirpēji ir, tie brauc no Vidzemes, Kurzemes vairāk.”

Pieredzētā situācija bija kā pamudinājums pieņemt jaunu izaicinājumu – iegādāties vajadzīgo aprīkojumu un sākt nodarboties arī ar aitu cirpšanu. Nu jau divus gadus savu ganāmpulku Emīls cērp pats un šo pakalpojumu piedāvā arī citiem.

Par to, ka atrast profesionālu aitu cirpēju ir sarežģītāk tieši mazajām saimniecībām, norāda arī “Latvijas Aitu audzētāju asociācijas” pārstāvji, skaidrojot, ka cirpēju darbs tajās neatmaksājas.

Jau tuvākajā laikā “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” sola apzināt Latvijā pieejamos aitu cirpšanas un nagu griešanas speciālistus. Apkopotā informācija tiks ievietota asociācijas mājaslapā, lai būtu publiski pieejama ikvienam aitkopim.