Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājies par 1,1 procentpunktu - līdz 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka Latvijas budžetam secen gājuši 2,7 miljardi eiro.
Ēnu ekonomika augusi galvenokārt saistībā ar uzņēmēju vidē valdošo piesardzību. Kaut gan pašlaik kovids atkāpies, negatīvā tendence, visticamāk, tomēr saglabāsies - saistībā ar karu Ukrainā, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) pētnieks Arnis Sauka. Tamlīdzīgos neskaidrības apstākļos uzņēmēji cenšas naudu “pieturēt”, tajā skaitā - arī neveicot nodokļu maksājumus.
REA Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka: “Sevišķi izteikti tas ir būvniecības sektorā. Piemēram, ja jūs parunāsieties ar būvniecības nozarē vismaz padsmit gadus pieredzējušiem būvniekiem, viņi jums izstāstīs, cik labos laikos ir nopelnījuši, cik vēl vairāk ir pazaudējuši sliktajos laikos un cik pēc tam ir atpelnījuši.”
Visspilgtāk ēnu ekonomika izpaudusies aplokšņu algās un summa gada laikā ir kāpusi. Tāpat pētījums liecina, ka kāpis arī kukuļdošanas līmenis. Kā norāda pētnieks Arnis Sauka, tik augsts vispārējās kukuļdošanas līmenis Latvijā nav bijis kopš 2014. gada. Pētnieki domā, ka valdībai būtu aktīvāk jānodarbojas ar ēnu ekonomikas apkarošanu, bet pašlaik to apgrūtinot gan politiskās gribas, gan ārēja spiediena trūkums.
