Latvijā ir viena no augstākajām saslimstībām ar dzemdes kakla vēzi Eiropā. Pēc Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras datiem, 2022. gadā Latvijā bija trešais augstākais saslimstības līmenis – 16,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Taču šī ir arī viena no onkoloģiskām slimībām, kuras attīstību var novērst, veicot profilaktiskus pasākumus. Tā kā janvāris ir dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģijas speciālisti šo jautājumu aktualizēja, tiekoties ar Daugavpils reģionālās slimnīcas speciālistiem.
Dzemdes kakla vēža attīstību var novērst, veicot gan vakcināciju pret slimības izraisošajiem cilvēka papilomas vīrusiem, gan skrīninga izmeklējumus, kas ir valsts apmaksāta procedūra. Uzaicinājumu uz skrīninga testu saņem sievietes vecumā no 25 līdz 67 gadiem, taču aizvien nav pietiekama atsaucība. Tā, piemēram, Latgalē pērn skrīninga aptvere bijusi 57,1%.
Austrumu slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste profesore Dace Rezeberga: “Nu es teiktu laikam jau, ka tā ir daudzu sektoru iesaistība, viena no pusēm ir zināšanas, tās ir cilvēku zināšanas par to, kas ir dzemdes kakla vēzis, kā to novērst, rūpes par savu veselību, un tie ir speciālisti, kā arī primarā aprūpe – ļoti lielu lomu spēlē arī ģimenes ārsti, kuri ir pieejami katram cilvēkam, un būtu ļoti labi, ja viņi atgādinātu savem pacientiem par iesaistību vēža skrīninga programmās.”
Viena no galvenajām problēmām saistās arī ar skeptisko attieksmi pret vakcinācijas procesu. Lai gan vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu ir droša, jautājums, vai tās veikt, ir vecāku un jauniešu rokās, kuri ne viemēr pieņem uz zinātni un statistiku balstītus lēmumus. Daugavpils reģionālās slimnīcas ginekoloģe, dzemdību un kolposkopijas speciāliste Alla Aleksandrova: “Cilvēkiem ir kaut kādas bažas par vakcināciju, tā ir ļoti liela problēma, bet mēs ļoti cenšamies gan skaidrot par vakcīnas sastāvu, ka tas nav kaitīgi, ka tas var palīdzēt nekad dzīvē nesaskarties ar tādu diagnozi kā dzemdes kakla vēzis.”
Austrumu slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste profesore Dace Rozenberga: “Vakcinācija nepasargā no saslimšanas, kas jau ir, viņa neārstē, viņa pasargā no jaunas infekcijas, ja ir pirmsvēža pārmaiņas, mēs nezinām, kurš ir tieši tas vainigais vīruss, iespējams, ka ir viens, un vakcīna ir arī pret citiem tiem vīrusiem, tas nozīmē, ka tai notekti varētu būt zināma aizsardzības loma.”
Jāpiebilst, ka šobrīd bērniem no 12 līdz 17 gadu vecuma ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret vēzi izraisošo papilomas vīrusu, taču vakcinācijas un skrīninga norisi Latvijā kopumā nevar saukt par veiksmīgu. Arī fakts, ka pārbaudi var veikt tikai pie ginekologa, dažkārt attur sievietes no izmeklējumu veikšanas. Ārsts arī ne visiem ir pieejams tuvu dzīves vietai. Risinājums varētu būt arī paštesti, kurus varētu veikt pie ģimenes ārsta. Rozenberga: “Šinī gadījumā mēs meklējam pirmsvēža pārmaiņas, kurām nav simptomu – sievietes jūtas veselas, viņām nav nekādu sūdzību, viņas netic, ka viņām varētu būt kāds onkoloģiskas saslimšanas kaut kādā agrīnā stadijā, nevaļība, arī tas, ka testus nevar nodot pie ģimenes ārsta, jānāk vienmēr ir pie ginekologa – tā ir ceļošana uz pilsēti, jo ginekologs nekad nebūs ļoti tuvu iedzīvotājiem – līdz ar to daudz ir tie faktori,kas spēlē lomu.”
Kā rāda aptauju dati, ļoti svarīga esot arī atkārtota sieviešu uzaicināšana veikt pārbaudes, bet kā vēl viens iemesls ne pietiekamai atsaucībai ir arī uzaicinājuma papīra vēstule, ka ne vienmēr, kaut iemesta pastkastītē, sasniedz uzrunāto personu. Tāpēc aicinājums arī izveidot portālā Latvija.lv savu e-adresi jeb elektronisko pastkastīti un tur saņemt uzaicinājuma vēstules uz profilaktiskajām pārbaudēm.
Foto: Freepik; ilustratīvs