Latvijai draud tiesvedība. Nav sagatavots invazīvo sugu apkarošanas plāns

Latvijai draud tiesvedība Eiropas Savienības tiesā, jo valstī nav sagatavots invazīvo sugu apkarošanas plāns. Par iespējamām sekām un soda sankcijām Eiropas Komisija Latviju brīdinājusi jau vairākkārt, bet aktīva rīcība tā arī nav sekojusi. 

Invazīvo sugu regulu Eiropas Savienībā stājās spēkā jau 2015. gadā. Tā paredz, ka katrai dalībvalstij jāizstrādā savs rīcības plāns, ko darīt, ja tās teritorijā nonācis kāds dabiskai videi neraksturīgs, invazīvs augs vai dzīvnieks. Latvija pašlaik ir to sešu dalībvalstu vidū, kas šādu plānu nav sagatvojušas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ReTV skaidro, ka astoņu gadu laikā plāns izstrādāts tikai daļēji. VARAM Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Daiga Vilkaste: “Daļa no plāniem ir. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijā, bet pēc tā, ko pēdējo reizi iesniedzām, esam saņēmuši informāciju, nākamo soli, ka plāni nav pietiekami. Būs vēl jāizstrādā papildus. Jānosedz visas jomas. Līdz ar to tas rezultāts ir tāds, kāds tas ir.”

VARAM norāda, ka darbs nebija pabeigts, jo Zemkopības ministrija nespēja rast 30 tūkstošus eiro, ko ik gadu pieškirt Valsts augu aizsardzības dienestam. Nu šī neizdarība Latvijai draud ar 308 tūkstošu eiro lielu sodu. Vilkaste: “Vēl tiesa var lemt arī par katru nokavēto dienu atsevišķi kādu soda naudu, bet to mēs nevaram pateikt. Tas atkarīgs no tā, kāds būs spriedums. Vai mēs paspējam novērst pārkāpumu līdz pašai tiesvedībai.”

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) invazīvo augu eksperte Santa Rutkovska norāda, ka pašlaik Latvijā vienīgie invazīvo augu ierobežošanas noteikumi nosaka, kā cīnīties ar Sosnovksa latvāni. Taču Eiropas Savienības Invazīvo sugu regula attiecas arī uz invazīviem dzīvniekiem un pat mikroorganismiem, kuri potenciāli varētu radīt apdraudējumu vietējai dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai. Eksperte uzskata, lai plāns taptu, ministrijām jāpilnveido normatīvais regulējums. “Tur nav ne dzīvnieku, ne citu organismu. Tikai augi. Mūsu sarakstā ir tikai Sosnovska latvānis, lai gan šajā Eiropas Savienības Invazīvo augu regulas sarakstā šobrīd jau ir 88 sugas. Šīs Eiropas Savienības sugas mums ir saistošas. Par to dabūjam pa biksēm. Bet katra dalībvalsts drīkst veidot savu sugu sarakstu, kas ir aktuāls tieši viņai.”

Kamēr valstī vienota plāna vēl nav, vairākas pašvaldībās kopā ar zemju īpašniekiem pašu spēkiem cenšas apkarot invazīvās sugas. Galvenokārt jau cīņa notiek ar Sosnovska latvāni. Ļaudis mēģina apkarot arī Spānijas kailgliemezi, izpļauj lupīnas un Kanādas zeltslotiņas. Cēsu novadā šogad tūristu iecīnītā pastaigu vietā plānots ierobežot puķu spriganes. Pašvaldībā vērtē, ja valstī būtu plāns, kā ierobežot invazīvās sugas, tas cīņu atvieglotu tieši finansiāli. 

VARAM gan norāda, ka pašlaik vienošanās par nepieciešamo papildus finansējumu Zemkopības ministrijā esot panākta. Darbu pie plāna izstrādes varētu pabeigt līdz šī gada jūnijam. Tiesa gan – nav zināms, vai, izpildot solīto, Eiropas Komisija Latviju no sankcijām atbrīvos.