Šonedēļ notiek vairāki lībiešiem būtiski notikumi – jau pilnā jaudā 45 jaunieši aizvada ikgadējo vasaras skolu, bet ceturto reizi startē starptautiska Lībiešu vasaras universitāte, kas ir pasaulē vienīgā programma, kas paredzēta tieši lībiešu valodas, kultūras un vēstures studijām. Turklāt šis gads nozīmīgs, jo valsts atbalsts zināšanas ļaus mācīt un apgūt regulārāk, padziļinātāk un pakāpeniski nodrošinās Latvijas pirmiedzīvotāju valodas, kultūras un identitātes pastāvēšanu un attīstību.
Dziesma palīdz sargāt valodu. Un šobrīd vasaras skolas “Mierlinkizt” jeb “Jūras putniņš” dalībnieki izpilda savu sirdi sildošāko dziesmu. Daļai jauniešu pat nav lībiešu sakņu, taču saglabāt valodu viņiem ļoti būtiski. “Es domāju pie sevis lībiski, izplatu lībiešu valodu, man liekas, diezgan daudz – stāstu savām draudzenēm, viņām mācu vārdus. Tad, kad viņas saka, kas tie par vārdiem, tad izskaidroju. Dažām liekas smieklīgi, bet man, protams, neliekas. Man liekas, ka lībiešu valoda ir ļoti skaista,” saka Lizete Pļaveniece, vasaras skolas “Mierlinkizt” dalībniece.
Ar rotaļu jaunieši mēģināja lībiešu vārdus iemācīt arī izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. “Ir tādas lietas, ko es, te dziedot, saprotu, ka esmu dzirdējusi šos vārdus kaut kur bērnībā. Un tagad saproti, ka tas nāk no lībiešu valodas. Lai gan man pašai nav saiknes ar lībiešiem.
“Mierlinkizt” šogad 30, bet nu jau ceturto gadu tā nevis nometne, bet vasaras skola, kurā zināšanas apgūst padziļinātāk. Turklāt pedagogiem šeit ļoti pateicīga publika. “Tieši šodien sanāca runāt ar mūsu kultūrvēstures skolotāju (šogad mums pirmo gadu ir jauns priekšmets – kultūrvēsture, ir nodarbības rīta blokā), viņa arī ir skolotāja – šodien iznāk no pirmās nodarbības un saka: “Šis ir tas, par ko esmu sapņojusi!”.Tie ir bērni, kuri grib mācīties un mirdz acis,” saka vasaras skolas “Mierlinkizt” vadītāja Ieva Zdanovska.
Gandrīz reizē ar vasaras skolu Košragā startē arī starptautiska vasaras universitāte, un šogad esošais Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālais atbalsts tām būtisks, jo pirmo reizi var runāt par kompleksu pieeju lībiešu valodas apguves jautājumiem. Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits: “Līdz šim varbūt katrs mehānisms strādājis izolēti. Ir bijusi vasaras skola, kas notiek reizi gadā, bērni sabrauc uz to, tad atlikušo gadu it kā nekas nenotiek. Faktiski tiek izmantots resurss, tiek iegūtas zināšanas, kas pēc tam netiek uzturētas. It īpaši valodai ir ļoti būtiski ne tikai tas, ka mēs to mācāmies, bet arī lietojam.”
Čakša: “Man liekas, ka tas ir mūsu pienākums – rūpēties par mantojumu, kas ir, un atbalstīt valodu, kas ir arī Latvijas sastāvdaļa.”
Ernštreits: “Tas svarīgākais varbūt sāksies vēl, tikai raugoties uz priekšu – rudenī, kad sāksies regulārās valodas apguves, kuras mēs plānojam. Un tad tas notiek tā, ka faktiski visa gada laikā lībiešu valodu mācās un vasaras skolā praktizē.”
Topošie pedagogi arī vasaras universitātes dalībnieku vidū. Te darbojas arī esošie un topošie lībiešu valodas un kultūras pētnieki, kuri svarīgi mācību materiālu, studiju programmu, digitālo un analogo resursu attīstīšanā. Lībiešu krastu viņi iepazīs visu šo nedēļu.