Veicot remontdarbus Jelgavas novada Līvbērzes baznīcā, atrastas iepriekš nezināmas kultūras vērtības. Veicot jumta nomaiņu, atklājies iepriekš aizsegts baroka laika gleznojums. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē par tāda esamību esot zinājuši, bet neesot bijis zināms, ka tas ir tik plašs. Dievnama bēniņos atrasta arī ģerboņepitāfija un metāla epitāfija jeb zārka rotājums.
Līvbērzes baznīca celta 17. gadsimtā par Līvbērzes muižas īpašnieka Līvena līdzekļiem. Sākotnēji tā bija iecerēta kā luterāņu baznīca, bet, Līveniem pārejot katoļticībā, 1728. gadā tas nodots Romas katoļiem.
Baznīca ir ozolkoka baļķu celtne, kas 19. gadsimtā apšūta ar dēļiem. Plaši remontdarbi šeit veikti 1930. gadā. Remontdarbi senajam dievnamam tiek veikti arī tagad. Mainot jumtu, būvstrādnieki atraduši seno sienu gleznojumu. Līvbērzes Svētā Jāzepa draudzes prāvests Arnis Vizbelis: “Jumtu atsedzot, strādnieki ieraudzīja, ka uz sienas ir skaisti zīmējumi uz sienas. Šī bija ārsiena tajā laikā, kad tie zīmējumi tika zīmēti. Tie zīmējumi atrodas virs logu ailēm. Domājams, ka virs katra loga ailēm tāds ir. 1827. gadā esot piebūvēta sakristeja, šī palīgtelpa, un logs pārbūvēts par durvīm.”
Līdz ar to zīmējumi vairs nav bijuši redzami. Nacionālajā kultūras mantojumu pāvaldē par tiem gan esot zinājuši. Tos atklājuši kolēģi pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas eksperte Rūta Kaminska: “Tas, ka tur ir plašāks gleznojums, to gan nezinājām. Gan skaisti, gan vērtīgi ir tas, ka tas parāda tādu baroka laika arhitektūras dekoru ar ļoti, ļoti krāšņu paraugu. Koka baznīca ir nokrāsota tādā ķieģeļu krāsā, bet uz tās krāsas ir imitēts ķieģeļu mūrējums. Ap logu ailām un durvju ailām mēs tagad tikai to vienu paraudziņu redzam, ir vēl ornamentāls gleznojums.”
Veicot būvdarbus, atrasti arī divi priekšmeti: Līvenu dzimtas kokgriezumā darināta ģerboņepitāfija ar mogrammu un metāla epitāfija. Par tiem gan neesot zinājis ne prāvests, ne Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Līvbērzes Svētā Jāzepa draudzes prāvests Arnis Vizbelis: “Augšā šis ir ģerbonis. Eksperti saka, ka tie varētu būt rotājumi no zārka, jo te zem altāra ir bijušas kapenes. Kādu laiku vēlāk izveidots mauzolejs, kad tāda mode parādījās. Uz šīs plāksnītes rakstīts, ka tā ir grāfiene Marta Filipīna. Māte vēlāk šim mantiniekam Filipam Henrikam fon Līvenam. Šos strādnieki atrada turpat augšā. Tie bija noglabāti bēniņos, lai netraucē, bet varbūt arī, lai nepazūd..”
Kaminska: “Iespējams, tad, kad šos apbedījumus pārcēla uz kapsētu, plāksnes tika noņemtas un paglabātas tur, kur tās atradās šobrīd.”
Kā norāda mākslas eksperte, atrastās plāksnes ar polihromo gleznojumu liekot atkal atcerēties par baroka laika tradīcijām. Kaminska: “Par ārkārtīgi greznajiem izvadīšanas rituāliem, kas tika izvērsti gandrīz tādā teatrāli krāšņā uzvedumā. Viena no noformējuma sastāvdaļām bija arī zārka noformējums. Katrā ziņā arī citviet Latvijā šādi dekorējumi ir atrasti, dažviet eksponēti kā piemiņas plāksnes dievnamos.”
Kas tālāk notiks ar atradumiem atkarīgs no draudzes lēmuma. Eksperte norāda, ka atrastajiem priekšmetiem noteikti nepieciešama restaurācija. Pēc tam tie tiks iekļauti Nacionālajā kultūras mantojumu sarakstā.
