Šopavasar Tukumā beidzot uzsākta ilgi gaidītā 2. vidusskolas rekonstrukcija. Vairākus tukumniekus gan uztraucis fakts, ka būvgruži no skolas nonākuši kādā privātīpašumā Tumes pagasta teritorijā. Valsts Vides dienests skaidro, ka būvgružu otrreizēja izmantošana nav pretlikumīga, bet pat ieteicama. Tomēr ir daži nosacījumi, kas šoreiz neesot ievēroti.

Anna Adamsone, VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece: “Šī vieta, par ceļa pamatnes izveidošanu no ķieģeļu lauskām, mūsu redzeslokā nonāca jau jūnijā, un nonāca tāpēc, ka ceļa izveidei ir nepieciešami VVD tehniskie noteikumi. Tie nav saņemti. Esam ierosinājuši administratīvo pārkāpumu lietvedību, un tiek gatavoti dokumenti sankciju piemērošanai.”

Arī Tukuma novada būvvaldei saskaņošanai nav iesniegta būvniecības iecere, un pēc objekta apsekošanas būvvalde juridiski darbus ir apturējusi, tomēr aizliegums tiek ignorēts.

Šīs pašas saimnieces īpašumā izveidota arī atbērtne no kāda uzņēmuma izvestas grunts. Vides dienestam pretenziju pret to neesot, jo piesārņojums nav konstatēts, bet novada būvvaldē arī par šo projektu būvniecības iecere neesot iesniegta. Zemes īpašnieces pārstāvis atzīst, ka būvgruži iegādāti legāli, un par to esot pirkuma dokuments, bet saskaņošanas tik tiešām neesot veiktas.

Simtiem kubikmetru grunts no Kurzemes ielas rekonstrukcijas tiek izbērtas arī pašvaldības īpašumā esošajā purvā. Veidot šeit atbērtni nolemts, jo šajā vietā plānots attīstīt rūpniecisko apbūvi. Izmantot grunti atkārtoti, nav aizliegts, bet tai nedrīkst būt piejaukti būvgruži un citi atkritumi, kas esot viens no grūtākajiem uzdevumiem, gluži tāpat kā atrast vietu atbērtnei.

Ar zāli apauguši grunts kalni no iepriekšējo gadu remontdarbiem slejas arī citviet Tukuma nomalē. Kā skaidro vides dienestā, normatīvajos aktos neesot definīcijas, kas ir atbērtne un, līdz ar to, neesot arī noteikts cik ilgi tā drīkst pastāvēt.